Jeremija 39 LTV1965
1. Kad Jeruzāleme bija ieņemta—Jūdas ķēniņa Cedekijas devītā valdīšanas gada desmitajā mēnesī uzbruka Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars ar visu savu karaspēku Jeruzālemei un to aplenca.
2. Cedekijas vienpadsmitā valdīšanas gada ceturtā mēneša devītā dienā tie ielauzās pilsētā, —
3. Tad visi Bābeles kaļra virsnieki iegāja pilsētā un apmetās pie vidējiem vārtiem: Nergals-Sarecers, galminieku virsnieks Samgars-Nebo Sarsekims, gudro virsnieks Nergals-Sarecers un visi pārējie Bābeles ķēniņa virsnieki.
4. Kad Jūdas ķēniņš Cedekija un visi viņa kareivji to redzēja, tie metās bēgt, atstāja pilsētu naktī pa ķēniņa dārza ceļu cauri vārtiem divu mūpu starpā un izgāja klajumā.
5. Bet kaldēju karaspēks tiem dzinās pakaļ un panāca Cedekiju Jērikas klajumos. Tie viņu saņēma un veda pie Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara uz Riblu Hamatas novadā. Un tas sprieda tiesu pār viņu.
6. Bābeles ķēniņš lika Cedekijas dēlus nokaut Riblā viņa acu priekšā, tāpat arī visus Jūdas dižciltīgos.
7. Cedekijam viņš lika izdurt acis, to saistīt ar vajra saitēm un vest uz Bābeli.
8. Kaldēji nodedzināja ķēniņa pili un iedzīvotāju namus un noārdīja Jeruzālemes mūrus.
9. Bet vēl pilsētā palikušos un tos, kas bija pārbēguši pie viņiem, un visus, cik vēl bija pāri palikuši tautā, miesas sardzes virsnieks Nebusaradans aizveda uz Bābeli.
10. Bet no vienkāršiem ļaudīm, kam nebija īpašuma, miesas sardzes pavēlnieks Nebusaradans atstāja vienu daļu Jūdas zemē un ierādīja tiem tanī dienā vīna dārzus un tīrumus.
11. Par Jeremiju turpretī Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars miesas sardzes priekšniekam Nebusaradanam deva šādu pavēli:
12. „Ņem tu viņu un gādā par viņu! Nedari viņam nekā ļauna! Ievēro viņa vēlēšanās un, kā viņš tev sacīs, tā dari ar viņu!“
13. Tad augstākais miesas sardzes priekšnieks Nebusaradans, galminieku priekšnieks Nebusasbans un zīmju tulku priekšnieks Nergals-Sarecers un visi pārējie Bābeles ķēniņa virsnieki sūtīja ļaudis pēc Jeremijas.
14. Tie izņēma Jeremiju no pils sardzes cietuma un nodeva to Gedaljam, Ahikāma dēlam, kas savukārt bija Šafana dēls. Tā Jeremija palika pie tautas.
15. Bet Jeremijam, kad tas vēl sēdēja pils sardzes cietumā, atklājās tā Kunga vārds un viņam sacīja:
16. „Ej un saki ķēniņa kalpam aitiopietim Ebedmelecham: Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Es izpildīšu savus draudus pār šo pilsētu tai par ļaunu un ne par labu nedz arī par svētību: tu pats to redzēsi attiecīgajā dienā.
17. Bet tevi Es izglābšu tanī dienā“, —tā saka tas Kungs, —„un tu nekritīsi to vīru rokā, no kufiem tu bīsties.
18. Tiešām, Es ļaušu tev izbēgt, tu nekritīsi no zobena, bet iemantosi dzīvību, jo tu paļāvies uz Mani!“ —tā saka tas Kungs.