Jeremija 39 NLB
1. Jūdas ķēniņa Cedekijas devītā valdīšanas gada desmitajā mēnesī Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars ar visu savu karaspēku nāca pret Jeruzālemi un aplenca to.
2. Un Cedekijas vienpadsmitā valdīšanas gada ceturtajā mēnesī, mēneša devītajā dienā pilsēta tika iekarota.
3. Un visi Bābeles augstmaņi nāca un sēdās Vidus vārtos – Nērgal-Sar-Ecers, Samgar-Nebo, Sar-Sehīms – rab-sarīss, Nērgal-Sar-Ecers, rab-mags, un visi pārējie Bābeles ķēniņa augstmaņi.
4. Un, kad Jūdas ķēniņš Cedekija un visi karavīri viņus ieraudzīja, tad tie bēga un naktī pameta pilsētu pa ķēniņa dārza ceļu caur vārtiem starp abiem mūriem, viņi devās prom pa klajumu ceļu.
5. Kaldiešu karaspēks viņus vajāja, un tie panāca Cedekiju Jērikas klajumos, tie saņēma viņu ciet un aizveda pie Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara uz Riblu, Hamātas zemē, un viņš teica tam spriedumu.
6. Bābeles ķēniņš Riblā nonāvēja Cedekijas dēlus viņa acu priekšā, un Bābeles ķēniņš nonāvēja arī visus Jūdas dižciltīgos!
7. Viņš laupīja Cedekijam acu gaismu un sasēja viņu dzelzs važās, lai vestu uz Bābeli.
8. Kaldieši nodedzināja ar uguni ķēniņa namu un tautas namus, un Jeruzālemes mūrus tie noplēsa.
9. Un tautas atlikumu, kas bija pilsētā, un bēgļus, kas bija aizbēguši pie viņa, un tautas atlikumu, kas bija atlicis, uz Bābeli trimdā aizveda sardzes vadonis Nebūzaradāns.
Jeremija tiek atbrīvots10. Bet dažus no nabaga ļaudīm, kuriem nekas nepiederēja, sardzes vadonis Nebūzaradāns atstāja Jūdas zemē un piešķīra tiem todien vīnadārzus un tīrumus.
11. Un Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars pavēlēja sardzes vadonim Nebūzaradānam par Jeremiju:
12. “Ņem, uzmani viņu un nedari viņam nekā ļauna, bet, ja viņš tev ko saka, tad dari to viņam!”
13. Un sardzes vadonis Nebūzaradāns un rab-sarīss Nebūšazbāns, un rab-mags Nērgal-Sar-Ecers, un visi pārējie Bābeles ķēniņa virsnieki sūtīja pēc Jeremijas,
14. un viņi ņēma Jeremiju no cietuma pagalma un uzticēja viņu Gedaljāhu, Ahīkāma dēlam, Šāfāna dēlam, lai tas aizved viņu mājās, un Jeremija mita pie tautas.
15. Un, kad Jeremija bija ieslodzīts cietuma pagalmā, pār viņu nāca Kunga vārds:
16. “Ej un saki Ebed-Meleham, kūšietim: tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es likšu, lai mani vārdi par šo pilsētu piepildās uz ļaunu, ne uz labu, un tai dienā tas notiks tavā priekšā!
17. Un todien es tevi atbrīvošu, saka Kungs, un tu netiksi atdots to vīru rokā, no kuriem baidies.
18. Jo es tevi glābtin glābšu, un tu nekritīsi no zobena, un tava dzīvība būs tavs laupījums, jo tu man uzticējies,” saka Kungs.