Jeremija 39 RT65

1. Kad Jeruzāleme bija ieņemta, Jūdas ķēniņa Cedekijas devītā valdīšanas gada desmitajā mēnesī uzbruka Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars ar visu savu karaspēku Jeruzālemei un to aplenca.

2. Cedekijas vienpadsmitā valdīšanas gada ceturtā mēneša devītajā dienā tie ielauzās pilsētā.

3. Tad visi Bābeles kara virsnieki iegāja pilsētā un apmetās pie vidējiem vārtiem: Nergals-Sarecers, galminieku virsnieks Samgars-Nebo Sarsekims, gudro virsnieks Nergals-Sarecers un visi pārējie Bābeles ķēniņa virsnieki.

4. Kad Jūdas ķēniņš Cedekija un visi viņa kareivji to redzēja, tie metās bēgt, atstāja pilsētu naktī pa ķēniņa dārza ceļu cauri vārtiem divu mūru starpā un izgāja klajumā.

5. Bet kaldeju karaspēks tiem dzinās pakaļ un panāca Cedekiju Jērikas klajumos. Tie viņu saņēma un veda pie Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara uz Riblu Hamatas novadā. Un tas sprieda tiesu pār viņu.

6. Bābeles ķēniņš lika Cedekijas dēlus nokaut Riblā viņa acu priekšā, tāpat arī visus Jūdas dižciltīgos.

7. Cedekijam viņš lika izdurt acis, to saistīt ar vara saitēm un vest uz Bābeli.

8. Kaldeji nodedzināja ķēniņa pili un iedzīvotāju namus un noārdīja Jeruzālemes mūrus.

9. Bet vēl pilsētā palikušos un tos, kas bija pārbēguši pie viņiem, un visus, cik vēl bija pāri palikuši tautā, miesassardzes virsnieks Nebusaradans aizveda uz Bābeli.

10. Bet no vienkāršiem ļaudīm, kam nebija īpašuma, miesassardzes pavēlnieks Nebusaradans atstāja vienu daļu Jūdas zemē un ierādīja tiem tanī dienā vīnadārzus un tīrumus.

11. Par Jeremiju turpretī Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars miesassardzes priekšniekam Nebusaradanam deva šādu pavēli:

12. "Ņem tu viņu un gādā par viņu! Nedari viņam nekā ļauna! Ievēro viņa vēlēšanās un, kā viņš tev sacīs, tā dari ar viņu!"

13. Tad augstākais miesassardzes priekšnieks Nebusaradans, galminieku priekšnieks Nebusasbans un zīmju tulku priekšnieks Nergals-Sarecers un visi pārējie Bābeles ķēniņa virsnieki sūtīja ļaudis pēc Jeremijas.

14. Tie izņēma Jeremiju no pils sardzes cietuma un nodeva to Gedaljam, Ahikāma dēlam, kas savukārt bija Šafana dēls. Tā Jeremija palika pie tautas.

15. Bet pār Jeremiju, kad tas vēl sēdēja pils sardzes cietumā, nāca Tā Kunga vārds:

16. "Ej un saki ķēniņa kalpam etiopietim Ebedmeleham: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es izpildīšu Savus draudus pār šo pilsētu tai par ļaunu un ne par labu, nedz arī par svētību: tu pats to redzēsi tanī dienā.

17. Bet tevi Es izglābšu tanī dienā, tā saka Tas Kungs, un tu nekritīsi to vīru rokā, no kuriem tu bīsties.

18. Tiešām, Es ļaušu tev izbēgt, tu nekritīsi no zobena, bet iemantosi dzīvību, jo tu paļāvies uz Mani!" - tā saka Tas Kungs.