Jeremija 42 LTV1965
1. Visi kara virsnieki, arī Johanans, Kareacha dēls, un Jesanja, Hošajas dēls, un visa tauta, lieli un mazi, nāca pie pravieša Jeremijas
2. Un tam sacīja: „Paklausi mūsu lūgšanu un lūdz to Kungu, savu Dievu, par mums, kas esam atlikuši no daudziem tikai niecīgs mazums, kā pats redzi,
3. Lai tas Kungs, tavs Dievs, mums rādītu to ceļu, pa kūpi mums jāstaigā, un tos noteikumus, kas mums jāpilda!“
4. Pravietis Jeremija tiem atbildēja: „Labi, es pielūgšu to Kungu, jūsu Dievu, kā jūs vēlaties, un darīšu tad jums zināmu visu, ko tas Kungs sacīs, es neslēpšu jums neviena vārda.“
5. Tad tie sacīja Jeremijam: „Tas Kungs lai ir par mums patiess un taisns liecinieks, ja mēs arī pilnīgi nedarīsim pēc tiem noteikumiem, ko tas Kungs mums ar tavu starpniecību pavēlēs!
6. Vai nu tas mums patīk vai nepatīk, mēs klausīsim tā Kunga, mūsu Dieva, balsij, pie kura mēs tevi sūtām, lai mums labi klātos, kad mēs izpildām tā Kunga, mūsu Dieva, prātu!“
7. Un kad pēc desmit dienām atklājās tā Kunga vārds Jeremijam,
8. Tad viņš aicināja Johananu, Kareacha dēlu, un visus kara virsniekus, kas bija pie viņa, un visu tautu, lielus un mazus, un
9. Tiem sacīja: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, pie kujra jūs mani sūtījāt nest jūsu sirsnīgo lūgšanu Viņa vaiga priekšā:
10. Ja jūs paliksit šinī zemē, tad Es celšu jūsu dzīvi un to nenopostīšu, Es jūs dēstīšu un nenoplūkšu. Es nožēloju, ka Man bija jums jāsūta nelaime.
11. Nebīstaities no Bābeles ķēniņa, no kura jums tagad bail! Nebīstaities no viņa!“ —saka tas Kungs, —„jo Es esmu ar jums, lai jums palīdzētu un jūs izglābtu no viņa rokas.
12. Es došu jums iespēju atrast žēlastību viņa priekšā, lai viņš ir līdzcietīgs pret jums un atļauj jums dzīvot savā dzimtajā zemē.
13. Bet ja jūs teiksit: Mēs negribam palikt šinī zemē, —un neklausīsit tā Kunga, sava Dieva, balsij
14. Un sacīsit: Mēs iesim uz Ēģipti, kur mēs neredzēsim kapi un nedzirdēsim taures skaņas un nebūsim izsalkuši pēc maizes; tur mēs gribam apmesties un dzīvot!
15. Tad uzklausait tā Kunga vārdu, jūs, no Jūdas vēl atlikušie: Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Ja jūs nolemsit iet uz Ēģipti un aiziesit, lai nomestos svešā zemē,
16. Tad zobens, no kā jūs tagad bīstaties, panāks jūs Ēģiptes zemē. Un bads, kas jums tagad rūpes dara, jūs pavadīs Ēģiptē uz katra soļa tā, ka jūs tur nomirsit!
17. Visi, kas nolēmuši iet uz Ēģipti, lai nomestos svešā zemē, mirs no zobena, bada un mēra, neviens nepaliks dzīvs un neizbēgs no tās nelaimes, ko Es tiem sūtīšu!“
18. Jo tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Kā manas dusmas un mana bardzība izgāzās pār Jeruzālemes iedzīvotājiem, tā mana bardzība izgāzīsies ari pār jums, ja jūs iesit uz Ēģipti. Un jūs paliksit par lāstu, par nelabu paraugu, par apsmieklu un kaunu, un šo zemi jūs vairs neredzēsit!
19. To liek tas Kungs sacīt jums no Jūdas pāri palikušajiem: Neeita uz Ēģipti! Ievērojiet labi, ka Es jūs šodien esmu brīdinājis!
20. Pat rotaļādamies paši ar savas dzīvības pilnu vērtību, jūs esat sākuši staigāt pa maldu ceļiem, jo jūs taču mani sūtījāt pie tā Kunga, jūsu Dieva, sacīdami: Aizlūdz par mums tā Kunga, mūsu Dieva priekšā, un tieši tā kā tas Kungs, mūsu Dievs, būs pavēlējis, tā paziņo Viņa lēmumu mums, lai mēs tad tā arī darām!
21. To es jums šodien pasludināju, bet jūs negribat klausīt tā Kunga, sava Dieva, balsij, jūs noraidāt visu, ko Viņš jums liek sacīt.
22. Tādēļ varat būt pārliecināti, ka jūs mirsit no zobena, bada un mēja tai vietā, kurp jūs gribat doties, lai tur svešumā dzīvotu!“