Jeremija 43 LG8

1. Un kad Jeremija bija beidzis runāt uz visiem ļaudīm visus Tā Kunga, viņu Dieva, vārdus, ar ko Tas Kungs, viņu Dievs, viņu pie tiem bija sūtījis, (proti) visus šos vārdus,

2. Tad runāja Azarija, Hošajas dēls, un Johanans, Kareaha dēls, un visi augstprātīgie vīri, un sacīja uz Jeremiju: tu runā melus; Tas Kungs, mūsu Dievs, tevi nav sūtījis nedz sacījis: jums nebūs iet uz Ēģipti, tur piemist.

3. Bet Bāruhs, Nerijas dēls, tevi pret mums skubina, mūs nodot Kaldejiem rokā, lai tie mūs nokauj un aizved uz Bābeli.

4. Un Johanans, Kareaha dēls, un visi kara virsnieki un visi ļaudis neklausīja Tā Kunga balsij, palikt Jūda zemē.

5. Bet Johanans, Kareaha dēls, un visi kara virsnieki ņēma visus Jūda atlikušos, kas no visām tautām, kurp tie bija aizdzīti, bija griezušies atpakaļ dzīvot Jūda zemē,

6. Vīrus un sievas un bērnus un ķēniņa meitas, un visas dvēseles, ko pils karavīru virsnieks Nebuzaradans, bija atstājis pie Ģedalijas, Ahikama dēla, Šafana dēla dēla, arī pravieti Jeremiju un Bāruhu, Nerijas dēlu,

7. Un tie gāja uz Ēģiptes zemi, jo tie neklausīja Tā Kunga balsij, un tie nāca uz Tahpanhesu.

8. Tad Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju Tahpanhesā sacīdams:

9. Ņem savā rokā lielus akmeņus un ieroc tos mālos akmeņu bruģī, kas ir pie Faraona nama durvīm Tahpanhesā, Jūdu vīru acu priekšā, un saki uz tiem:

10. Tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: redzi, Es sūtīšu un atvedīšu Nebukadnecaru, Bābeles ķēniņu, Savu kalpu, un celšu viņa goda krēslu pār šiem akmeņiem, ko Es esmu ieracis, un viņš uzcels savu skaisto telti tur virsū.

11. Un viņš nāks un sitīs Ēģiptes zemi; kam nāve uziet, tam lai uziet, un kam cietums uziet, tam lai uziet, un kam zobens uziet, tam lai uziet.

12. Un Es iededzināšu uguni Ēģiptes dievu namos, un viņš tos sadedzinās un aizvedīs. Un viņš apvilks Ēģiptes zemi, kā gans apvelk savu mēteli, un viņš izies no turienes ar mieru.

13. Un viņš satrieks BetŠemeš (saules dieva) pīlārus Ēģiptes zemē un sadedzinās Ēģiptes dievu namus ar uguni.