Jeremija 43 LTV1965
1. Kad Jeremija bija pasludinājis visai tautai visus šos vārdus, ko tas Kungs, viņu Dievs, bija pavēlējis tiem sludināt, —visus šos vārdus,
2. Tad sacīja Asarja, Hošajas dēls, un Johanans, Kareacha dēls, un visi pārējie nepakļāvīgie vīri, kas runāja ar Jeremiju: „Tu runā melus: tas Kungs, mūsu Dievs, tevi nav sūtījis un nav licis sludināt: Jums nebūs iet uz Ēģipti, lai tur dzīvotu svešumā!
3. Bet Baruchs, Nerijas dēls, tevi sakūdījis pret mums, —mūs nodot kaldēju rokās, lai tie mūs nokauj vai aizved trimdā uz Bābeli!“
4. Tā Johanans, Kareacha dēls, un visi kara virsnieki un visa tauta neklausīja tā Kunga balsij palikt Jūdas zemē.
5. Bet Johanans, Kareacha dēls, un visi kaya virsnieki ņēma Jūdas tautas atlikumu, visus, kas no visām tautām, kur tie bija izklīdināti, bija atgriezušies atpakaļ, lai nomestos dzīvot Jūdas zemē, —
6. Vīrus, sievas, un bērnus, un ķēniņa meitas, un visus, kupis miesas sardzes priekšnieks Nebusaradans bija atstājis pie Gedaljas, Ahikāma dēla, Šafana dēla dēla, ari pravieti Jeremiju un Baruchu, Nerijas dēlu,
7. Un devās uz Ēģipti, jo tie nepa-klausīja tā Kunga balsij, un nometās Tachpanchesā.
8. Tad Jeremijam Tachpanchesā kļuva zināms šāds tā Kunga vārds:
9. „Ņem lielus akmeņus un ieroc tos mālainē pie ķieģeļu cepļa, kas ir pie faraona pils ieejas Tachpanchesā, Jūdas vīru klātbūtnē,
10. Un saki tiem: Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Redzi, Es došu rīkojumu un pasaukšu savu kalpu, Bābeles ķēniņu Nebukadnēcaru, un celšu viņa troni uz šiem akmeņiem, ko tu šeit iegremdēji, un viņš uzcels te un izspriedīs pār tiem savu troņa telti.
11. Viņš nāks un satrieks Ēģiptes zemi: kam nāve lemta, tas dosies nāvē, kam lemts krist gūstā, tas aizies gūstā, kam lemts zobens, tas no zobena arī kritīs.
12. Es aizdedzināšu Ēģiptes dievu namus, viņš tos sadedzinās un aizvedīs; viņš saritinās ap sevi Ēģiptes zemi, kā gans apritina ap sevi savu mēteli, un tad netraucēts aizies.
13. Viņš satrieks Ēģiptes saules dieva nama pieminekļu stabus un sadedzinās ēģiptiešu elka dievu namus.“