Jeremija 46 LG8
1. Šis ir Tā Kunga vārds, kas notika uz pravieti Jeremiju pret pagānu tautām:
2. Pret Ēģipti, pret Faraonu Neho, Ēģiptes ķēniņa, karaspēku, kas bija pie Eifrata upes, pie Karhemišas, ko Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, sakāva Jehojakima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, ceturtā gadā.
3. Taisiet gatavas bruņas un sedzamas bruņas un ejat karā.
4. Sedlojiet zirgus un kāpiet virsū, jātnieki, nostājaties vara cepurēs, triniet šķēpus, apvelciet krūšu bruņas.
5. Kāpēc Es tos redzu bailīgus un atpakaļ bēgam, un viņu varenos sakautus un bēgam, ka neskatās atpakaļ? Briesmas visapkārt, saka Tas Kungs.
6. Ne čaklais var izbēgt, ne varenais izsprukt; pret ziemeli pie Eifrata upes krasta tie klūp un krīt.
7. Kas tas, kas ceļas, kā upe, kam ūdeņi veļas kā straumes?
8. Ēģiptes zeme ceļas kā upe, un viņas ūdeņi veļas kā straumes un saka: “Es celšos liela, es apklāšu zemi, es maitāšu pilsētas un kas tur dzīvo.”
9. Ceļaties, zirgi, rībiet, rati! Lai varoņi iziet, Etiopijas ļaudis un no Puta, kas bruņas tur, un Lidieši, kas stopu nes un uzvelk.
10. Šī diena ir Tā Kunga, Tā Kunga Cebaot atriebšanās diena, ka Viņš atriebjās pie Saviem pretiniekiem, un zobens ēdīs un rīs un piedzersies no viņu asinīm. Jo Tam Kungam, Tam Kungam Cebaot, ir kauja ziemeļu zemē pie Eifrata upes.
11. Ej augšā uz Gileādu un dabū balzamu, jaunava, Ēģiptes meita! Velti, ka tu daudz zāļojies, jo dziedināšanas tev nav.
12. Tautas dzird tavu kaunu, un zeme ir pilna tavas kaukšanas, jo varonis ir paklupis uz varoni, un abi kopā krituši.
13. Šis ir vārds, ko Tas Kungs runāja uz pravieti Jeremiju par Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, nākšanu, kaut Ēģiptes zemi:
14. Sludiniet Ēģiptes zemē, dariet zināmu Migdolā, sauciet to arī Nofā un Tahpanhesā, sakāt: celies un taisies gatava, jo zobens ir aprijis, kas ap tevi.
15. Kāpēc tavi varenie nogāzti? Tie nepastāvēja, jo Tas Kungs tos gāzis.
16. Viņš dara, ka daudzi gāžas, un viens krīt uz otru, un tie saka: ceļaties, iesim atpakaļ pie saviem ļaudīm un uz savu dzimteni no rijēja zobena.
17. Tur sauc: Faraons, Ēģiptes ķēniņš, ir pagalam, viņš savu laiku nav licis vērā.
18. Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Ķēniņš, kam vārds ir Kungs Cebaot: viņš nāks kā Tābors starp kalniem un kā Karmels jūrmalā.
19. Gādā sev ceļa lietas, iedzīvotāja, Ēģiptes meita, jo Nofa taps par tuksnesi un taps sadedzināta, ka neviens tur nedzīvos.
20. Ēģipte ir dižena tele, dundurs no ziemeļiem nāk, tiešām nāk.
21. Arī viņas karavīri viņas vidū ir kā baroti teļi; tomēr arī tie griež muguru, visi kopā bēg un nestāv, jo viņu nelaimes diena tiem uzbrukusi, viņu piemeklēšanas laiks.
22. Viņas balss būs, tā kā čab, čūskai lienot, jo tie celsies uz turieni ar karaspēku un nāks pie viņiem ar cirvjiem, kā malkas cirtēji.
23. Tie nocirtīs viņas mežu, saka Tas Kungs, jebšu tas ir liels un biezs, jo to ir vairāk nekā siseņu, ka tos nevar skaitīt.
24. Ēģiptes meita stāv kaunā, rokā dota ļaudīm no ziemeļiem.
25. Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs, saka: redzi, Es piemeklēšu Amonu Noā un Faraonu un Ēģipti un viņas dievus un viņas ķēniņus, Faraonu un tos, kas uz viņu paļaujas;
26. Un Es tos nodošu tiem rokā, kas viņu dvēseles meklē, un Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, rokā, un viņa kalpu rokā. Bet pēcgalā tur dzīvos tā kā vecos laikos, saka Tas Kungs.
27. Bet tu, nebīsties, Mans kalps Jēkab, un neiztrūcinies, Israēl! Jo redzi, Es tevi atpestīšu no tālienes un tavu dzimumu no viņa cietuma zemes; un Jēkabs griezīsies atpakaļ un paliks mierā, un viņam klāsies labi, un neviens viņu neiztrūcinās.
28. Tu tad nebīsties, Mans kalps Jēkab, saka Tas Kungs; jo Es esmu pie tevis. Jo Es darīšu galu visām pagānu tautām, kurp Es tevi biju aizdzinis, bet tev Es nedarīšu galu, bet Es tevi pārmācīšu pēc taisnības, un tevi nepametīšu nepārmācītu.