Jeremija 47 NLB

1. Kunga vārds nāca pār pravieti Jeremiju par filistiešiem, pirms faraons sakāva Gazu.

2. Tā saka Kungs: “Redzi, no ziemeļiem ūdeņi ceļas, tie kļūs par pāri plūstošu strautu, tie pārplūdinās zemi un piepildīs pilsētas un tos, kas tur mīt, un cilvēki kliegs un gaudos – visi, kas mīt uz zemes.

3. Zirgu pakavu klaboņas, ratu dārdoņas un riteņu klaudzoņas dēļ – neatskatīsies tēvi uz dēliem, nošļuks tiem rokas! –

4. par to dienu, kas nāk, lai iznīdētu visus filistiešus, lai nocirstu Tīrai un Sidonai visus pabēgušos palīgus! Jo Kungs deldē filistiešus – Kaftoras piekrastē palikušos!

5. Nu noskūta Gaza, izdeldēta Aškelona un ielejās palikušie! Cik ilgi tu graizīsi sevi!?

6. Vai! Zobens Kungam! Kunga zoben, kad tu rimsi!? Lien atpakaļ makstī, rimsti un klusti!

7. Kā lai tu rimsti, ja Kungs tev pavēlēja? Pret Aškelonu un jūras krastu tevi aizsūtīja!”