Jeremija 48 LG8

1. Pret Moabu Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs, tā saka: Ak vai, par Nebo! Tas ir postīts, Kirjataīma tapusi kaunā un ieņemta, augstais patvērums ir kaunā un izbiedināts.

2. Moaba lielība vairs nav; Hešbonā domā ļaunu pret viņu: nāciet, izdeldēsim to, ka nav vairs tauta. Arī tu, Madmene, nogursi, zobens tevi vajā.

3. Klau, brēkšana no Horonīmas, posts, drupas un gruveši.

4. Moabs ir satriekts, viņa bērnus dzird kliedzam.

5. Pa Luhitas teku iet uz augšu un raud raudādami, un kur iet lejā no Horonīmas, dzird bailīgu kliegšanu par postu.

6. Bēdziet, glābiet savas dvēseles, bet tu būsi kā vientulis koks tuksnesī!

7. Jo tāpēc ka tu paļaujies uz saviem darbiem un uz savām mantām, tu arīdzan tapsi uzņemts, un Kamošs aizies cietumā līdz ar visiem saviem svētītājiem un saviem lielkungiem.

8. Jo postītājs nāks pār ikkatru pilsētu, ka neviena pilsēta neizmuks, un ieleja taps maitāta, un klajums taps postīts, kā Tas Kungs to runājis:

9. Dodiet Moabam spārnus, jo tā kā skriešus viņš aizies, un viņa pilsētas taps par posta vietām bez iedzīvotāja.

10. Nolādēts lai ir, kas Tā Kunga darbu kūtri dara, un nolādēts lai ir, kas savu zobenu aiztur no asinīm!

11. Moabs no savas jaunības bijis bez bēdām un klusu ir gulējis uz savām mielēm un nav pārliets no trauka traukā, un nav cietumā gājis, tāpēc viņam palikusi sava smaka, un viņa smarža nav pārvērtusies.

12. Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka Es pie tā sūtīšu gāzējus, kas viņu gāzīs un iztukšos viņa traukus un saplēsīs viņa ādas traukus.

13. Un Moabs taps kaunā par Kamošu, kā Israēla nams ir kaunā tapis par Bēteli, uz ko tie paļāvās.

14. Kā jūs varat sacīt: mēs esam varoņi un stipri vīri karā?

15. Moabs ir postīts un viņa pilsētās kāpj iekšā, un viņa izlasītie jaunekļi iet pie kaušanas, saka Ķēniņš, Kungs Cebaot ir viņa vārds.

16. Moaba posts ir tuvu atnācis, un viņa nelaime ļoti steidzās.

17. Žēlojiet viņu visi kaimiņi un visi, kas pazīstat viņa vārdu, sakāt: Ak, kā ir salūzis varas scepteris un godības zizlis!

18. Kāp zemē no savas godības, sēdi izkaltušā zemē, iedzīvotāja, Dibonas meita, jo Moaba postītājs pret tevi ceļas un maitā tavas stiprās pilis.

19. Stāvi ceļmalā un raugi, Aroēra iedzīvotāja, vaicā bēglim un prasi izglābtai: kas ir noticis?

20. Moabs stāv kaunā, tas ir izbiedināts; kauciet un kliedziet, pasludiniet pie Arnonas, ka Moabs izpostīts.

21. Sodība ir nākusi pār to klajo zemi, pār Holonu un pār Jahazu un pār Mefaātu,

22. Un pār Dibonu un pār Nebo un pār BetDiblataīmu,

23. Un pār Kirjataīmu un pār BetGamulu un pār BetMeonu,

24. Un pār Keriotu un pār Bacru, un pār visām Moaba zemes pilsētām, kas tālu un tuvu.

25. Moaba rags nocirsts un viņa elkonis satriekts, saka Tas Kungs.

26. Piedzirdinājiet viņu, jo viņš pret To Kungu ir paaugstinājies, lai Moabs žņaudz rokas savā vemšanā, un lai arī viņš ir par apsmieklu.

27. Jo, vai Israēls tev nav bijis par apsmieklu? Vai tad viņš tapa pieķerts starp zagļiem, ka tu galvu kratīji, par viņu runādams?

28. Atstājiet pilsētas un dzīvojiet akmens kalnos, Moaba iedzīvotāji, un topiet kā baloži, kas taisa ligzdu pie stāva bezdibeņa.

29. Mēs Moaba lepnību esam dzirdējuši, ka tas ir ļoti lepns, viņa augstību un viņa lepnību un viņa greznību un viņa sirds lielību.

30. Es pazīstu viņa trakumu, bet tas neizdosies, saka Tas Kungs, un viņa lielīšanās to nepadarīs.

31. Tādēļ Es kaukšu par Moabu un brēkšu par visu Moabu, un kliegšu par Kirharesetes ļaudīm.

32. Kā par Jaēzeru, tā Es par tevi raudāšu, tu vīna koks Sibmā! Tavas vīna stīgas cēlušās pār jūru un sniegušās līdz Jaēzeras jūrai; postītājs uzkritis dārza un vīna kalna augļiem.

33. Prieks un līksmība ir nost no tā auglīgā tīruma, no Moaba zemes; Es atraušu vīnu no vīna spaidiem, tur nemīdīs vīna ogas ar gavilēm; tās gaviles nav gaviles.

34. No Hešbonas brēc līdz Elealei, līdz Jahācai tie paceļ savu balsi, no Coāras līdz Horonīmai, līdz EglatŠilišijai, jo arī Nimrimas ūdeņi taps postā.

35. Un Es iznīcināšu Moabā, saka Tas Kungs, tos, kas uz elku kalniem upurē, un kas saviem dieviem kvēpina.

36. Tādēļ Mana sirds vaid par Moabu kā stabules, un Mana sirds vaid kā stabules par Kirharesetes ļaudīm, jo viņu manta, ko tie krājušies, iet bojā.

37. Jo visas galvas būs plikas un visas bārdas nodzītas, visas rokas būs sagraizītas, un ap gurniem būs maiss.

38. Uz visiem Moaba jumtiem un uz visām viņu ielām ir vaidas vien, jo es Moabu esmu sadauzījis tā kā nepatīkamu trauku, saka Tas Kungs.

39. Kā viņš ir iztrūcināts, kā tie kauc, kā Moabs muguru griež savā kaunā! Moabs visiem saviem kaimiņiem ir par apsmieklu un par biedēkli.

40. Jo tā saka Tas Kungs: redzi, viņš ātri skrien kā ērglis, un izpleš savus spārnus pār Moabu.

41. Pilsētas ir uzvarētas un stiprās pilis ir uzņemtas, un Moaba vareno sirds būs tai dienā kā sievas sirds bērnu sāpēs.

42. Jo Moabs taps izdeldēts, ka vairs nav tauta, jo viņš pret To Kungu ir paaugstinājies.

43. Briesmas un bedre un valgs pār tevi, Moaba iedzīvotājs! saka Tas Kungs.

44. Kas izbēg no briesmām, kritīs bedrē, un kas izkāpj no bedres, taps gūstīts valgā, jo Es Moabam sūtīšu viņu piemeklēšanas gadu, saka Tas Kungs.

45. Hešbonas ēnā stāv bēdzēji bez spēka, bet no Hešbonas izies uguns un liesma no Sihona un aprīs Moaba pakausi un trokšņa darītāju galvas.

46. Ak vai, tev, Moab! Kamoša ļaudis ir gājuši bojā, jo tavi dēli aizvesti cietumā, arī tavas meitas ir cietumā.

47. Bet pēclaikā Es vedīšu atpakaļ Moaba cietumniekus, saka Tas Kungs. Tik daudz par Moaba sodību.