Jeremija 48 LTV1965
1. Par Moābu. Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Bēdas ir Nebo pilsētai, jo tā ir izpostīta! Negodā kļuvusi un iekarota ir Kirjataima. Augstā pils ir apkaunota un sagrauta!
2. Pagalam ir Moāba slava un lielība! Hešbonā prāto ļaunu pret moābiešiem: Nāciet, iznīcināsim tos! Lai tie nebūtu vairs tauta.“ Ari tevi, Madmene, iznīcinās, zobens jau pacelts pret tevi!
3. Klau! Sāpju pilni kliedzieni atskan no Horonaimas: Posts un pilnīgs sabrukums!
4. Satriekta un sagrauta ir moābiešu zeme, tās vaidu pilnā brēkšana aizskan līdz Coārai!
5. Luhita kalnājā ļaudis kāpj raudādami, Horonaimas piekalnē dzird baiļu pilnus kliedzienus par iespējamo iznīcināšanu!
6. Bēdziet, glābiet savu dzīvību un velciet to kā paegļa krūms tuksnesī!
7. Tādēļ ka tu paļāvies uz saviem pašu veidotiem dievekļu darinājumiem un uz savām mantām, ari tu kritīsi uzvarētāju rokās, un Kārnošs aizies trimdā un gūstniecībā kopā ar saviem priesteriem un savas valsts augstākiem pārstāvjiem.
8. Un postītājs sagrābs savā varā visas tavas pilsētas, viņš nevienu no tām netaupīs. Arī ieleja apakšā aizies bojā, un klajumu augšā izpostīs, kā tas Kungs piedraudējis.
9. Dodiet Moābam spārnus, lai tas uzlidotu gaisā un aizlidotu! Un viņa pilsētas paliks par tukšuma vietām, tā ka neviens tur nedzīvos.
10. Nolādēts lai ir, kas tā Kunga darbu dara nolaidīgi! Un nolādēts, kas attur savu zobenu no asins izliešanas!
11. Bez bēdām Moābs ir dzīvojis no savas jaunības, jo viņš dusēja netraucēts, tā sakot savās mielēs, nav pārliets no trauka traukā un nekad nav bijis gūstā. Tādēļ tas paturējis savu garžu, viņa smarža palikusi negrozīta.
12. Tādēļ zinait tomēr, nāks dienas“, —tā saka tas Kungs, —„Es sūtīšu vīndarus, kas to pārlies, padarīs tukšas viņa vecās mucas un sasitīs krūzes.
13. Tad Moābs paliks kaunā ar Kā-rnošu, kā Israēla nams palika kaunā ar Bēteli, uz ko tas paļāvās.
14. Kā tad nu jūs varat sacīt: Mēs esam drošsirdīgi karotāji, stipri vīri cīņā!
15. Moāba un viņu pilsētu postītājs jau virzās šurp, moābiešu izlasītā jaunatne sabrūk, lai tiktu nogalināta“, —tā saka tas Ķēniņš, kura vārds ir Kungs Cebaots. —
16. „Moāba gals Ir tuvu klāt, viņa iznīcināšana steidzīgi tuvojas.“
17. Parādiet viņam līdzcietību, jūs viņa kaimiņi un visi, kas viņu pazīstat. Sakait: „Ak kā ir salūzis stiprais valdnieku zizlis un slavenais scepteris!“
18. Kāp zemē no savas goda vietas un sēdies uz kailas zemes, tu iedzīvotāju kopa, Dibonas meita! Jo Moāba postītājs virzās pret tevi un izposta tavas stiprās pilis!
19. Nostājies ceļmalā un raugies, Aroeras iedzīvotāj! Jautā bēgļiem un izglābtajiem: „Kas ir noticis?“
20. Moābs ir kļuvis apkaunots, stāv izmisumā. Raudiet un vaimanājiet! Paziņojiet pie Arnonas, ka moābiešu zeme ir izpostīta!
21. Sods ir nācis pār plašo līdzenumu, pār Holonu, Jachcu un Mefaātu,
22. Pār Dibonu un Nebu un Bet-Diblataimu,
23. Pār Kirjataimu, Bet-Gamulu, pār Bet-Meonu,
24. Pār Kerijotu, Bocru un pār visām Moāba zemes pilsētām, tuvējām un tālajām!
25. „Nocirsts ir Moāba rags, un satriekts ir viņa elkonis!“ —saka tas Kungs.
26. Piedzirdiet Moābu! Jo tas pats sevi ir paaugstinājis un sacēlies pret to Kungu, lai tas sēžas savos paša spļau-dekļos un paliek kaunā!
27. Vai Israēls tev nav bijis par apsmieklu? Vai tad viņš pienākts zagļu starpā, ka tu, par viņu runādams, šaubīgi krati galvu?
28. Atstājiet pilsētas un apmetieties klinšu aizās, jūs Moāba zemes iedzīvo-tāji! Dariet tā kā meža baloži, kas vij savas ligzdas klinšu kraujās tieši virs bezdibeņa!
29. Mēs dzirdējām par Moāba lielo lepnību, par viņa uzpūtību un augstprā-tību, nepakļāvību un augsti lidojošo prātu.
30. „Man labi zināma viņa pārgalvība“, —saka tas Kungs, —„un viņa tukšā dižošanās: visa viņa rīcība ir negodīga.“
31. Tādēļ man jāvaid par Moābu, jāraud par visiem Moāba ļaudīm, dziļi jānopūšas par Kir-Heresas iedzīvotājiem.
32. Vairāk nekā par Jāzeru man jāraud par tevi, tu Sibmas vīna koks! Tavas stīgas stiepjas pāri lielajam ezeram—Nāves jūrai—un sniedzas līdz Jāzeras ezeram. Postītājs uzbrucis tavai dārza augļu un vīna koku ražai.
33. Prieks un līksmība ir pazuduši no auglīgajiem tīrumiem un no visas Moāba zemes. Vīnam mucās Es likšu izbeigties; vīna spaidu vairs neiedarbinās ar gavilēm; dzirdamie skaļie kliedzieni nav vairs nekādas gaviles!
34. No vaidu pilnās Hešbonas viņi liek saviem kliedzieniem aizskanēt līdz Ēleālei, līdz Jachacai, no Coāras līdz Horonaimai, līdz Eglat-Šelišijai, pat Nimrimas ūdeņi paliks par tuksnešainu apvidu.
35. „Es to izbeigšu,“ —tā saka tas Kungs, —„ka Moābs vēl kāptu elku kalnā, lai nestu upuri savam dievam.
36. Tādēļ mana sirds kā drūmi baigs flautas pūtiens smagi sēro par Moābu un par Kir-Heresas iedzīvotājiem kā žēlabu pilns flautas skaņu raksts, jo visas mantas, ko tie ieguvuši un sakrājuši, aizgājušas bojā.
37. Visiem viņiem galvas apcirptas plikas, un visiem bārda noskūta, visiem rokas sagraizītas, un visiem ap gurniem no maisa auduma sēru drēbes.
38. Uz visiem Moāba jumtiem un visās ielās dzirdamas tikai sēras, jo Es satriecu Moābu kā trauku, kas kļuvis nepatīkams!“ —salta tas Kungs.
39. Cik viss Moābā ir pilns izmisuma! Vaimanājiet! Cik kauna pilns Moābs pagriezis muguru! Moābs ir kļuvis visiem saviem kaimiņiem par apsmieklu un par izbaiļu iedvesēju!
40. Jo tā saka tas Kungs: „Redzi, kā ērglis pielido naidnieks un izpleš savus spārnus pār Moābu!“
41. Pilsētas ir uzveiktas, stiprās pilis iekarotas. Moāba karavīriem būs ap sirdi tanī dienā kā sievai dzemdību sāpēs.
42. Moābs tiek izdeldēts, ka tas nav vairs tauta, jo tas ir pārmērīgā pašiedomībā sacēlies pret to Kungu.
43. „Šausmas, bedre un valgi plešas pār jums, Moāba zemes iedzīvotāji!“ tā saka tas Kungs.
44. „Kas izglābsies no šausmām, kritīs bedrē, un kas izkāps no bedres, sapīsies valgos, kad Es visas šīs šausmas sūtīšu pār moābiešiem viņu piemeklē-šanas gadā!“ —saka tas Kungs.
45. Hešbonas ēnā apstājas nogurušie bēgļi, bet uguns izcelsies no Hešbonas un liesmas no Sihonas pils un apsvilinās moābiešu plānumus un cīņas jūkļa vīru pakaušus.
46. Bēdas tev Moāb! Kamoša tauta aizgājusi bojā: tavi dēli aizvesti gūstā, un tavas meitas aizvestas verdzībā. —
47. „Bet Es tomēr atvedīšu atpakaļ pēdējās dienās Moāba cietumniekus!“ —tā saka tas Kungs. —Tik daudz par Moāba sodu.