Jeremija 51 NLB
1. Tā saka Kungs: “Redzi, es musināšu pret Bābeli un pret Lev-Kamī iemītniekiem postītāja garu!
2. Es sūtīšu uz Bābeli vētītājus, un tie viņu vētīs, viņi izlaupīs tās zemi, kad ļaunā dienā sanāks tai visapkārt!
3. Loka šāvējs nepaspēs atvilkt loku, nedz apvilks kāds savas bruņas! Netaupiet viņas jaunekļus, ziedojiet nīcībai visu tās pulku!
4. Nokauti viņi kritīs kaldiešu zemē, caururbti – viņas ielās.”
5. Bet Israēls un Jūda nepaliks atraitnēs sava Dieva, Pulku Kunga, dēļ – kaut viņu zeme ir pilna grēka pret Israēla Svēto!
6. Bēdziet no Bābeles, visi savu dzīvību glābiet, neaizejiet bojā viņas vainas dēļ, jo šis Kungam ir atriebes laiks, viņš atmaksā un atdara!
7. Zelta kauss, kas apdzirda visu zemi, bija Bābele Kunga rokā, no tās vīna tautas dzēra, tādēļ trakoja tautas!
8. “Piepeši Bābele krita, sagrāva to, – kauciet par viņu, uzklājiet balzamu viņas brūcēm – varbūt sadzīs!”
9. “Mēs būtu Bābeli dziedinājuši, bet viņa dziedēties neļāvās, pametam viņu un ejam katrs uz savu zemi, jo līdz debesīm sniedzas tās spriedums, tas pacelts līdz padebešiem!”
10. Kungs pats licis mūsu taisnībai nākt, ejiet un stāstiet Ciānā par Dieva, mūsu Kunga, darbu!
11. Asiniet bultas, piebāziet bultmakus, Kungs ir samusinājis Mēdijas ķēniņu garu, jo viņa nodoms pret Bābeli, lai to izpostītu, jo tā ir Kunga atriebība, atriebība par viņa templi!
12. Pret Bābeles mūriem karogus slejiet, pastipriniet sardzi, nolieciet sargus, ietaisiet slēpņus – jo Kungs darījis, ko nolēmis, ko sacījis par Bābeles iemītniekiem!
13. Tu, kas pie daudzajiem ūdeņiem mīti, kam dārgumu daudz, tev pienāks gals, mērs tavai netaisnībai!
14. Zvērēja pats Pulku Kungs: “Es tevi pildīšu ļaudīm kā siseņiem, un tie skandēs par tevi vīnspaida dziesmu!”
15. Viņš taisīja zemi ar savu spēku un nostiprināja cietzemi ar savu prātu un gudrību, viņš izpleta debesis!
16. Kad viņš ceļ balsi – krāc debesu ūdeņi! Viņš ceļ garaiņus no zemes galiem, zibeņo lietū, un no savām krātuvēm atnes vēju!
17. Dumjš ir cilvēks – bez zināšanas, apkaunots zeltkalis ar saviem elku tēliem, jo meli ir viņa lējumi un tajos nav gara!
18. Tie ir tukšība, smiekla darbs, kad tos piemeklēs, tad tie ies bojā!
Israēls ir Dieva ierocis19. Ne tāda ir Jēkaba daļa, jo visu veidoja viņš! Un Israēls ir viņa mantojuma cilts! Viņa vārds ir – Pulku Kungs!
20. “Tu esi mana milna, mans kara rīks! Ar tevi es sadragāšu tautas, ar tevi es nopostīšu ķēniņvalstis!
21. Ar tevi es sadragāšu zirgu un jātnieku, ar tevi es sadragāšu ratus un braucēju!
22. Ar tevi es sadragāšu vīru un sievu, ar tevi es sadragāšu veci un zēnu, ar tevi es sadragāšu puisi un meitu!
Bābelei nolemtais gals23. Ar tevi es sadragāšu ganu un ganāmpulku, ar tevi es sadragāšu zemnieku un pajūgu, ar tevi es sadragāšu pārvaldniekus un vietvalžus!
24. Es atdarīšu Bābelei un visiem kaldiešiem visu ļaunumu, ko jūsu acu priekšā viņi darīja Ciānā!” saka Kungs.
25. “Redzi, es pret tevi, postītājkaln,” saka Kungs, “kas izposti visu zemi, pret tevi es izstiepšu savu roku, noripināšu tevi no klintīm, izdedzināšu tevi!
26. Un no tevis neņems ne akmeni stūrim, ne akmeni pamatam, jo uz mūžiem tu būsi izpostīts!” saka Kungs.
27. Celiet virs zemes karogu, pūtiet starp tautām ragu, svētiet pret viņu tautas, sasauciet pret viņu ķēniņvalstis – Arāratu, Minnī un Aškanazu, norīkojiet pret viņu pavēlnieku, slejiet pret viņu zirgus kā siseņu pulku!
28. Svētiet pret viņu tautas – Mēdijas ķēniņus, pārvaldniekus, vietvalžus un visas zemes, kurās tie valda!
29. Drebēs zeme un kauks, jo Kunga nodomi par Bābeli nu piepildās, lai padarītu Bābeles zemi par postažu, kur nemīt neviens!
30. Bābeles varoņi cīnoties izsīkuši, mūros nolīduši, izkaltis viņu spēks, par sievām palikuši, viņu mājokļi nosvilināti, uzlauzti aizšaujamie!
31. Skrējējs pret skrējēju skrien, vēstnesis pret vēstnesi, lai Bābeles ķēniņam pavēstītu, ka viņa pilsēta ieņemta no visām pusēm!
32. Pieejas viņi ieņēma, aizslietņus ar uguni nodedzināja, un karavīri zaudēja drosmi!
33. Jo tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Bābeles meita ir kā klons kulšanas laikā! Vēl mirklis, un ražas laiks klāt!”
34. “Rija mani, sveilēja mani Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, nolika mani kā iztemptu trauku, rija mani kā nezvērs, ar maniem kārumiem pildīja savu māgu, mani izlaistīja!
35. Varasdarbi pret manu miesu – nu Bābelei!” saka Ciānā mītošā, “un manas asinis – pār kaldiešiem tagad!” saka Jeruzāleme.
36. Tādēļ tā saka Kungs: “Redzi, es tavu strīdu izstrīdēšu, atriebšu tavu atriebšanu, es viņas jūru nosusināšu, es viņas avotu izkaltēšu!
37. Bābele kļūs par drupām, par šakāļu midzeni un šausmām – to izsmies, neviens tur nemitīs!
38. Un viņi rēks kā lauvas, ņurdēs kā lauvēni!
39. Kad tie būs iekarsuši, es tiem rīkošu dzīres un piedzirdīšu, lai līksmo, lai aizmieg mūža miegā un nepamostas! – saka Kungs.
40. Es viņus novedīšu uz kaušanu kā jērus, kā aunus, kā āžus!
41. Redzi, kā ieņemta Šēšaha, sagūstīta visas zemes slava! Redzi, kā par šausmām kļuvusi starp tautām Bābele!
42. Nāca pār Bābeli jūra, apklāja to, krākdama viļņus!
43. Viņas pilsētas kļuva par izpostījumu, par izkaltušu zemi, par kailatni, par zemi, kur nemīt neviens, ko nešķērso cilvēka dēls!
44. Es piemeklēšu Bābeles Bēlu, izraušu tam no žokļiem aprīto, un pie viņa vairs neplūdīs tautas! Arī Bābeles mūri ir krituši!
45. Mana tauta, ej projām no tās, glāb savu dzīvību no Kunga dusmu kvēles! –
46. kamēr vēl jūsu sirds nav tapusi mīksta un jūs neesat nobijušies no baumām, ko dzird pa visu zemi! Un nākamo gadu baumos atkal, visā zemē būs varasdarbi, un valdnieks pret valdnieku ies!
47. Tādēļ, redzi, nāk dienas, kad es piemeklēšu Bābeles elkus! Visa tās zeme būs kaunā, viņas vidū nokautie gulēs!
48. Debesis un zeme, un visi, kas tajā, Bābeli apdziedās, jo no ziemeļiem pret viņu postītājs nācis! – saka Kungs.
49. Kā Bābele lika krist Israēlā nokautajiem, tā pašai Bābelei kritīs nokautie pa visu zemi!
50. Kas no zobena paglābāties, ejiet, nestāviet, iztālēm Kungu pieminiet, Jeruzālemi sirdī paturiet!
51. Mēs esam apkaunoti, izsmieklu dzirdējām, negods klāja mums vaigu, jo svešinieki nāca pār Kunga nama svētvietām!”
52. “Tādēļ, redzi, nāk dienas,” saka Kungs, “kad es piemeklēšu tās elkus un visā tās zemē vaidēs ievainotie.
53. Kaut Bābele slējās debesīs, kaut varenos augstumos mūrus cēla – no manis nāks pār to postītāji!” saka Kungs.
54. Kliedziena balss no Bābeles un liels posts no kaldiešu zemes!
55. Jo Kungs nīcina Bābeli, izdeldē skaļo balsi, – kā vareni ūdeņi viļņi krāc, šalkas – to balss!
56. Jo nāca pār viņu, pār Bābeli, postītājs, sagrābti viņas varoņi, salauzti viņu loki, jo Kungs ir atmaksas Dievs, atdarīt atdarīs!
57. “Es piedzirdīšu tās augstmaņus un gudros, tās pārvaldniekus un vietvalžus, un tās varoņus – tie aizmigs mūža miegā un nemodīsies,” saka Ķēniņš, Pulku Kungs ir viņa vārds.
Jeremija dod uzdevumu Serājam58. Tā saka Pulku Kungs: “Bābeles mūri ir biezi, taču noplēst noplēsīs! Tās vārti ir augsti, ar uguni nosvilinās! Tautas par velti strādāja, ciltis priekš uguns pūlējās!”
59. Tie ir vārdi, ko pravietis Jeremija pavēlēja Serājam, Nērijas dēlam, Mahsējas dēlam, kad viņš kopā ar Jūdas ķēniņu Cedekiju devās uz Bābeli ceturtajā viņa valdīšanas gadā. Serāja bija nometnes pavēlnieks.
60. Un Jeremija rakstīja grāmatā visu to ļaunumu, kas nāks pār Bābeli, visus šos vārdus, kuri rakstīti par Bābeli.
61. Jeremija teica Serājam: “Kad tu nonāksi Bābelē, pielūko, ka tu izlasi visus šos vārdus,
62. un tad saki: Kungs, tu runāji par šo vietu, lai iznīdētu tās iemītniekus no cilvēka līdz zvēram, jo tā kļūs par mūžīgu izpostījumu!
63. Kad tu beigsi lasīt šo grāmatu, piesien tai akmeni un iemet Eifrātā!
64. Un saki: tā nogrims Bābele un neuzpeldēs ļaunuma dēļ, ko es nesu pār to. Viņi pagurs!” Līdz šejienei – Jeremijas vārdi.