Jeremija 52 LG8

1. Cedeķija bija divdesmit un vienu gadu vecs, kad tapa par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Hamutale, Jeremijas meita no Libnas.

2. Un viņš darīja, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tā kā Jehojakims bija darījis.

3. Jo tā notika Tā Kunga bardzības dēļ pret Jeruzālemi un pret Jūdu, līdz kamēr Viņš tos atmeta no Sava vaiga. Un Cedeķija atkāpās no Bābeles ķēniņa.

4. Un viņa valdīšanas devītā gadā, desmitā mēnesī, desmitā mēneša dienā, Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, nāca pats ar visu savu karaspēku pret Jeruzālemi, un tie apmetās ap viņu un uztaisīja pret viņu visapkārt vaļņus.

5. Tā tā pilsēta tapa apsēsta līdz ķēniņa Cedeķijas vienpadsmitam gadam.

6. Ceturtā mēnesī, devītā mēneša dienā, bads augtin auga pilsētā, un zemiem ļaudīm nebija vairs maizes.

7. Tad ielauzās pilsētā un visi karavīri bēga un izgāja naktī no pilsētas ārā pa vārtu ceļu starp abiem mūriem pie ķēniņa dārza. Bet Kaldeji bija visapkārt ap pilsētu.

8. Un viņi gāja pa klajuma ceļu; bet Kaldeju spēks sekoja ķēniņam un panāca Cedeķiju Jērikas klajumos, un viss viņa spēks izklīda no viņa nost.

9. Tad tie sagrāba ķēniņu un viņu noveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu Hamatas zemē, un tas sprieda tiesu par viņu.

10. Un Bābeles ķēniņš nokāva Cedeķijas bērnus viņa acu priekšā, arī visus Jūda lielkungus viņš nokāva Riblā,

11. Un viņš izdūra Cedeķijam acis un viņu saistīja ar divām vara ķēdēm; un Bābeles ķēniņš viņu noveda uz Bābeli un viņu lika cietuma namā līdz viņa miršanas dienai.

12. Pēc tam, piektā mēnesī, desmitā mēneša dienā, tas bija ķēniņa Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, deviņpadsmitais gads, NebuzarAdans, pils karavīru virsnieks, kas stāvēja Bābeles ķēniņa priekšā, nāca uz Jeruzālemi,

13. Un sadedzināja Tā Kunga namu un ķēniņa namu līdz ar visiem Jeruzālemes namiem, un visus lielos namus viņš sadedzināja ar uguni.

14. Un viss Kaldeju spēks, kas bija pie pils karavīru virsnieka, nolauza visus Jeruzālemes mūrus visapkārt.

15. Bet zemas kārtas ļaudis un atlikušos, kas pilsētā bija atlicināti, un bēgļus, kas bija pārgājuši pie Bābeles ķēniņa, un citus darba ļaudis, pils karavīru virsnieks NebuzarAdans, aizveda projām.

16. Bet no zemas kārtas ļaudīm tai zemē pils karavīru virsnieks NebuzarAdans kādus atlicināja par vīna dārzniekiem un arājiem.

17. Un Kaldeji nolauza vara pīlārus pie Tā Kunga nama un krēslus un vara jūru, kas bija Tā Kunga namā, un veda visu viņas varu uz Bābeli.

18. Tie paņēma arī podus un lāpstas un dakšas un slakāmos traukus un biķerus un visus vara traukus, ko lietoja pie kalpošanas.

19. Un pils karavīru virsnieks paņēma līdz kausus un vīraka traukus un slakāmos kausus un podus un lukturus un karotes un krūzes, kas bija tīra zelta un tīra sudraba,

20. Abus pīlārus, vienu jūru, divpadsmit vara vēršus apakš tās un krēslus, ko ķēniņš Salamans bija taisījis Tā Kunga namam. Varš no tā, no visiem rīkiem, nebija sverams.

21. Un katra pīlāra augstums bija astoņpadsmit olektis un divpadsmit olekšu aukla gāja ap pīlāri apkārt, un varš bija četru pirkstu biezumā un vidū tukšs.

22. Un kronis uz pīlāra bija no vara, un ikkatra kroņa augstums bija piecas olektis, un tīkla darbs un granātāboli bija ap kroni visapkārt, viss no vara; un tāpat arī bija pie otra pīlāra, un arī granātāboli.

23. Un granātābolu bija deviņdesmit seši pret visiem vējiem, visu granātābolu bija simts tīkla darbam visapkārt.

24. Pils karavīru virsnieks ņēma augsto priesteri Seraju un otru priesteri Cefaniju un trīs sliekšņa sargus,

25. Un no pilsētas viņš ņēma vienu ķēniņa sulaini, kas bija celts pār karavīriem, un septiņus vīrus no tiem, kas bija ap ķēniņu, kas pilsētā tapa atrasti, un karaspēka rakstītāju, kas zemes ļaudis karam pierakstīja, un sešdesmit vīrus no tās zemes ļaudīm, kas pilsētā tapa atrasti.

26. Tos pils karavīru virsnieks NebuzarAdans ņēma un veda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu.

27. Un Bābeles ķēniņš tos sita un nokāva Riblā Hamatas zemē. Tā Jūda no savas zemes tapa aizvests.

28. Šie ir ļaudis, ko Nebukadnecars aizveda septītā gadā: trīs tūkstoš divdesmit trīs Jūdus;

29. Nebukadnecara astoņpadsmitā gadā: astoņsimt trīsdesmit divas dvēseles no Jeruzālemes.

30. Nebukadnecara divdesmit trešā gadā, pils karavīru virsnieks NebuzarAdans aizveda septiņsimt četrdesmit piecas Jūdu dvēseles; pavisam četrtūkstoš un sešsimt dvēseles.

31. Bet trīsdesmit septītā gadā pēc Jehojahina, Jūda ķēniņa, aizvešanas, divpadsmitā mēnesī, divdesmit piektā mēneša dienā, Evil-Merodahs Bābeles ķēniņš savā pirmā valdīšanas gadā, paaugstināja Jehojahina, Jūda ķēniņa, galvu un to izveda no cietuma nama,

32. Un runāja laipnīgi ar viņu un cēla viņa krēslu pār ķēniņu krēsliem, kas pie viņa bija Bābelē.

33. Un pārmija viņa cietuma drēbes, un šis ēda maizi vienmēr viņa priekšā visu savu mūžu.

34. Un barība viņam vienmēr no Bābeles ķēniņa tapa dota, ikdienas nospriesta tiesa, līdz viņa miršanas dienai visu viņa mūžu.