Ījaba 12 LTV1965
1. Bet ījabs atbildēja un sacīja:
2. „Patiesi gan, jūs esat īstie ļaudis, un ar jums kopā izmirs visa gudrība!
3. Bet man arī ir sirdsprāts, tāds pats kā jums; es nebūt neesmu zemāks nekā jūs, un kas gan nezinās lietas kā šīs te?
4. Par izsmieklu jau es esmu kļuvis saviem draugiem, es, kas esmu agrāk piesaucis Dievu un esmu Viņa uzklausīts! Taisnais un sirdsskaidrais ir tādā kārtā arvien par izsmieklu!
5. Kauns nelaimei pēc laimīgā domām, grūdiens vēl lai tam, kam kāja jau tā grīļojas!
6. Varmācīgo teltis paceļas klusā mierā, un tiem, kas Dievu izaicinājuši, klājas labi, tie dzīvo drošumā, un tā ikviens, kas jūtas, itin kā Dievs būtu ielikts viņa paša rokās.
7. Bet prasi dzīvniekiem, tie tevi pamācīs, un debesu putniem, —tie tev pavēstīs;
8. Vai jautā zemes tārpiem, un tie tevi pamācīs, un jūtas zivis tev to izstāstīs:
9. Kas gan no visiem tiem to nezinātu un neatzītu, ka tā Kunga roka to visu, visu pasauli ir darījusi,
10. Ka Viņa rokās ir visu dzīvo dvēseles un visu cilvēku miesu gars!
11. Vai auss nepārbauda runas, kā ar muti pienākas nogaršot maizi?
12. Sirmu vīru galvās mītot gudrība, un ilgs mūžs cilvēkam dodot īstu atziņu!
13. Nē! Viņā mīt gudrība un varens spēks, Viņam ir padoms un saprašana!
14. Redzi, ja Viņš noplēš, tad neviens to neuzcels, ja Viņš ko noslēdz, tad neviens neatvērs.
15. Redzi, ja Viņš aizsprosto ūdeņus, tad tie izsīkst, un kad Viņš tos palaiž vaļā, tie pārplūdina zemi.
16. Viņam ir vara un pilnvērtīga ziņa; Viņam pakļauts tas, kas maldās, un tas, kas maldina.
17. Viņš padomniekiem liek aiziet projām basām kājām, un tiesnešus Viņš noliek nelgu lomā.
18. Viņš ir tas, kas atraisa ķēniņu varmācības važas un apmet viņiem rupjas virves galu ap viņu pašu gurniem.
19. Viņš ir tas, kas priesteriem liek aiziet bez amata tērpa basām kājām un augstos amatos nosirmojušiem liek pie-dzīvot bojā eju.
20. Piedzīvojušiem gudru vārdu teicējiem Viņš atņem runas spējas, pat vecajiem Viņš atrauj veselīga sprieduma spējas.
21. Viņš izgāž kauna pilnas paļas pār cienīgiem un atraisa varmākām viņu zobenu siksnas.
22. Viņš ir Tas, kas atsedz tumsas atvarus, izceļ no tiem tur dziļi noslēpto un tumšu nakti ieved gaismas mirdzumā.
23. Viņš ir tas, kas liek tautām kļūt lielām un atkal tās iznīcinā, kas tautām liek izpļauties un kas iiek tās aizvest verdzībā.
24. Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa,
25. Ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši.“