Ījaba 21 NLB

1. Ījabs atbildēja, sacīdams:

2. “Klausīt klausieties manus vārdus – tad būsiet mani mierinājuši!

3. Cietieties, kamēr runāju, – kad būšu runājis, tad varat smiet!

4. Vai tad pret cilvēku sūdzību ceļu? Kā lai neizsīkst mana pacietība?

5. Uzlūkojiet mani un trūkstieties, lieciet sev roku uz mutes!

6. Iedomājos un tūliņ sabīstos, manu miesu drebuļi sagrābj:

7. kādēļ ļaundari dzīvo, sasniedz vecumu vareni spēkos?

8. To dzimta stipra ap viņiem, viņu atvases tiem acu priekšā,

9. to nami pasargāti no briesmām, pār tiem neceļas Dieva rīkste,

10. tiem bullis aplec – un neviļas, tiem tele apvedas – un neizmetas!

11. Tie savus mazuļus gana kā jērus, un viņu bērni lēkā,

12. tie ņem bungas un kokles un līksmo, kad stabule spēlē,

13. tie labi aizvada dienas, tie viegli kapā aiziet,

14. Dievam tie saka: atkāpies no mums, mēs tavus ceļus negribam zināt!

15. Kas ir Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, kāds labums mums, ka mēs to piesauktu?

16. Vai tad viņu labums nav viņu rokā? – Lai man ļaundaru padoms tāls!

17. Vai gadās, ka ļaundaru gaismekļi apdziest? Vai nāk pār tiem posts? Vai viņš dusmās piešķir tiem mokas,

18. ka tie taptu kā salmi vējā, kā pelavas, ko viesulis dzen?

19. Vai Dievs viņu dēliem taupa sodību? Lai atmaksā pašam – ka zin!

20. Lai viņa acis nestundu pieredz, lai Visuvarenā naidu viņš atdzeras –

21. kas viņam vairs gar savu namu, kad mēnešu skaits jau aprāvies?

22. Vai Dievam kāds mācīs saprašanu? Viņš pašus augstākos tiesā.

23. Viens nomirst pilns spēka itin drošs un rimts,

24. viņa sāni taukuma klāti, smadzenes kaulos atveldzētas.

25. Bet cits mirst ar rūgtu sirdi, nebaudījis laba.

26. Blakus tie pīšļos gulēs, un tārpi tos klās!

27. Saprotu gan jūsu domas, jūsu viltu, kad uzbrūkat man!

28. Jūs sakāt: kur augstmaņa nams? Kur telts, kurā ļaundari mita?

29. Vai ceļiniekiem neesat jautājuši, vai viņu liecībām neesat ticējuši –

30. ka posta diena ļaundari saudzē un dusmu dienā tas iziet sveikā?

31. Kas tam pārmetīs viņa gaitas? Viņa nodarīto kas atmaksās?

32. Aizvada viņu uz kapiem – pie kapa tam sardzi liek.

33. Tīksma tam ielejas smilts! Pakaļ tam visi cilvēki nāk, priekšgājējiem nav skaita!

34. Ko mierināt mani velti – jūsu atbildēm nevar ticēt.”