Ījaba 22 NLB

1. Elīfazs no Tēmānas atbildēja, sacīdams:

2. “Vai tad cilvēks būs Dievam palīgs? Lai palīdz pats sev, kas gana gudrs!

3. Vai Visuvarenajam tīk, ka tu taisns? Ko viņš gūst, ja tavi ceļi krietni?

4. Vai tavas bijības dēļ viņš tevi rāj un iet ar tevi pie tiesas?

5. Vai tavs ļaunums nav milzum liels un pārkāpumu tev bez gala?

6. Aplam ņēmi ķīlu no saviem brāļiem, kailiem tu atņēmi drēbes,

7. nogurušam nedevi ūdeni dzert, izsalkušam atrāvi maizi!

8. Kam stiprs elkonis, tam pieder zeme, to apdzīvo tas, kam lepna piere!

9. Atraitnes tu atlaidi tukšā, bāriņu elkonis tika salauzts –

10. tādēļ cilpas tev apkārt, tādēļ bailes tevi piepeši sagrābj,

11. tāda tumsa, ka ne samanīt, un ūdens plūdi gāžas pār tevi!

12. Vai tad Dievs nav debesīs augstu? Paraugies zvaigznēs, kur paceltas tās!

13. Bet tu saki: ko Dievs zina? Kā caur tumšiem padebešiem spriež tiesu?

14. Mākoņiem aizsedzies, neredz viņš, pa debesloku viņš pastaigājas! –

15. Vai tu turēsies pie senā ceļa, kuru grēkdari staigājuši,

16. kas iznīdēti pirms laika, viņu pamatus upe izrāvusi,

17. tie Dievam teica: atkāpies! Ko Visuvarenais padarīs mums?

18. Un viņš pildīja to namus labumiem! Lai man ļaundaru padoms tāls!

19. Taisnie redzēs un priecāsies, un šķīstais smies par tādu:

20. patiesi, mūsu naidnieks iznīdēts, un, kas tiem palicis, to uguns aprijusi!

21. Izlīgsti ar viņu un turi mieru, tā tu vēl sagaidīsi labu!

22. Pieņem taču mācību no viņa mutes, liec viņa vārdus pie sirds!

23. Ja tu atgriezies pie Visuvarenā – tiksi atjaunots. No savām teltīm padzen netaisnību!

24. Zeltu met pīšļos un upju oļos – Ofīra zeltu,

25. tad Visuvarenais kļūs par tavu zeltu un būs tev kā tīrs sudrabs.

26. Tad par Visuvareno tu priecāsies un uz Dievu pacelsi vaigu,

27. tu viņu lūgsi, un viņš tevi sadzirdēs, ko solījis, tu izpildīsi,

28. ko nolemsi, tas tev izdosies, un tavus ceļus apspīdēs gaisma.

29. Pazemotajam tu teiksi: celies! – jo pazemīgo viņš glābs.

30. Viņš izglābs nešķīsto – tas būs glābts caur tavu šķīstumu!”