Ījaba 23 LG8
1. Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2. Mana žēlošana vēl šodien ir skumīga, mana mocība ir smaga pie manas nopūšanās.
3. Ak kaut es zinātu, kā es Viņu varētu atrast, es gribētu aiztikt līdz Viņa krēslam.
4. Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.
5. Es gribētu dzirdēt vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:
6. Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.
7. Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.
8. Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.
9. Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neieraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.
10. Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.
11. Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.
12. No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.
13. Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.
14. Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.
15. Tādēļ es iztrūcinājos Viņa vaiga priekšā; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.
16. Stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un Visvarenais mani iztrūcinājis.
17. Jo tādā tumsā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.