Ījaba 35 NLB

1. Un Ēlīhu runāja vēl, sacīdams:

2. “Vai tu domā, ka tev taisnība, kad saki: par Dievu es taisnāks? –

3. Tu prasi: kāds labums man, ko es gūtu, ja negrēkotu? –

4. Atspēkošu es tevi vārdiem un ar tevi kopā tavus draugus:

5. paskaties debesīs un raugi, uzlūko padebešus augstu pār tevi!

6. Kaut tu grēkotu, kas viņam par to? Ja pilns tu nedarbu, kas viņam no tā?

7. Ja tu taisns, ko viņam tas dod, vai viņš ko ņem no tavas rokas?

8. Tādiem kā tu tavs negantums, tavs taisnums tik cilvēku dēliem ko vērts.

9. Tie kliedz, ka varmāku daudz, tie brēc zem spēkoņu rokas,

10. neprasa: kur ir Dievs, mans Radītājs, kas dāvā dziesmas naktī,

11. liek mums mācīties no zemes zvēriem, no debesu putniem gudrību aizgūt? –

12. Tad tie kliedz, bet viņš neatbild, jo ļaundari pārlieku lepni,

13. bet Dievs neklausās niecībā, Visuvarenais tos pat nemana!

14. Tu sūdzies, ka redzēt viņu nedabū? Viņam pieder tiesa – tad gaidi viņu!

15. Kad nu viņš aiztaupa savas dusmas, kad viņš ne dikti blēņdari tirda –

16. Ījabs dēļ niekiem vārsta muti, bez sajēgas vairo vārdus!”