Ījaba 36 LTV1965
1. Un Ēlihus turpināja un sacīja:
2. „Pacieties vēl mazu bridi, lai es tevi pamācu, jo man jautājumā par Dievu vēl vairāk kas sakāms.
3. Es gribu ar savām plašām zināšanām jautājumu aptvert plašāk, lai palīdzētu savam Radītājam gūt taisnību,
4. Jo, tiešām, mana runa nav aplama: tavā priekšā ir vīrs, kam netrūkst zināšanu un atziņu.
5. Redzi, Dievs ir varens, bet ne bez līdzdalības jūtām, Viņš ir varens savā sirdsspēkā.
6. Viņš neatstāj dzīvu bezdievīgo, bet Viņš piešķirs taisnību ari apspiestajiem.
7. Viņš neatrauj savu acu skatu no taisnā, bet ķēniņiem tronī Viņš nodrošina paļāvīgu sēdēšanu, lai viņi būtu paaugstināti.
8. Bet kad viņi iesaistīti važās un guļ gūstā ieslēgti siekstās,
9. Tad Viņš ar to ceļ viņiem acu priekšā viņu pašu rīcību un arī viņu pārkāpumus, ka tie sevi bijuši iecerējuši pārāk varenus;
10. Un tā Viņš atdara viņu ausis brīdinājumiem un atgādina viņiem atrauties no ļaunā.
11. Ja nu tagad tie Viņam klausa un pakļaujas, tad viņi savas mūža dienas noved labā galā,
12. Bet ja de neklausa, tad tie iet bojā pēkšņā nāvē un nomirst bez īstas atziņas.
13. Tad nu tādi, kufiem ir bezgodīga sirdsprāta domas, iedegas dusmās un nesauc pēc glābēja, kaut gan Viņš pats viņus sasējis važās.
14. Tad viņu dvēsele mirst jau jaunības spēkā, un viņu mūžs beidzas kā prieku zēniem.
15. Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām.
16. Viņš arī tevi cenšas izraut no bēdu rīkles plašumā, kur nav bēdu, un tavs galds būs pilns ar tauku, bagātīgu uzturu.
17. Bet ja esi pilnīgi pakļāvies bezdievīgo spriešanas veidam, tad tiesa un sods ķers tevi pašu.
18. Piesargies, ka tava gara ievirze tevi nenoved pie Dieva nopaļāšanas un tevi nesamaldina lielā izpirkšanas maksa (vai arī uzliktā soda lielums)!
19. Bet vai tava saukšana pēc palīga tevi atsvabinās no nomāktības un grūtā stāvokļa, tāpat kā visi tavi ārkārtīgo piepūļu paņēmieni?
20. Neilgojies pēc tās nakts, kas kādreiz spiež citas tautas atstāt sava dzīves vietas!
21. Piesargies, ka tu nepieslienies kādam ļaunam darījumam, jo tas tev vairāk patīk nekā pacietība.
22. Redzi, varens ir Dievs, un lielas lietas Viņš veic ar savu spēku; kas ir tāds lietpratējs kā Viņš?
23. Kas Viņu gan pamācījis, kādu gaitu iet, un kas jebkad ir varējis Viņam teikt: Tu esi darījis nepareizi?
24. Piemini, tev ir jāteic Viņa roku darbs, kas ir tāds, ka cilvēki to dziesmās daudzina!
25. Ikviens cilvēks to uzlūko ar izbrīnu, un taču mirstīgais spēj to ieraudzīt tikai no tālienes.
26. Redzi, Dievs ir pārmērīgi dižens mūsu atziņai, un mēs neapjaušam Viņa gadu skaitu.
27. Viņš liek pacelties no jūļ-as augšup ūdens pilieniem, lai tie no tvaikiem, kurus Viņš rada, atkal kā lietus pilētu lejup,
28. Kā ir pilni visi mākoņi un kam tie liek nolīt pār visu jaužu daudzumu.
29. Un kas var izdibināt, kā mākoņi izplešas plašumā, un pērkona dārdus no Viņa paša telts?
30. Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un liek tiem slīdēt pār vistumšāko jfij-as dzelmju plašumiem,
31. Jo tā Viņš soda tautas un reizē dod arī pārpilnām barību.
32. Abas rokas Viņš ietērpis mirdzošajos liesmainos zibeņos un raida tos pretī uzbrucējam.
33. Viņa pērkona dārdi vēstī Viņa kā varas nesēja tuvošanos, kas liek savām dusmām darboties pret Jaunumu.“