Ījaba 36 NLB
1. Un Ēlīhu runāja vēl, sacīdams:
2. “Pagaidi brīdi, ka bilstu tev – jo Dievam vēl ir vārdi!
3. Notālēm savu domu sākšu, atzīšu – taisnība manam Radītājam!
4. Paties, manos vārdos nav melu, viszinīgs vīrs tavā priekšā!
5. Redzi, Dievs ir dižens, bet viņš neatstumj – dižens viņš savā sirdsspēkā!
6. Ļaundarus viņš neatstāj dzīvus, bet nabagiem tiesu dod.
7. Neatrauj skatienu no taisnajiem, ar ķēniņiem tronī sēdina tos, uz mūžiem tos paaugstina.
8. Bet, ja tie saistīti važām, ja tie posta pinekļos tverti,
9. viņš tiem parāda viņu darbus un vainas – ka viņi dižojušies!
10. Viņš pamācībai atver to ausis, sauc novērsties no nelietības.
11. Ja tie uzklausa un viņam kalpo, labi beidzas to dienas un līksmībā paiet to gadi.
12. Ja nepaklausa, no šķēpa tie krīt un iznīkst pat neapjēguši.
13. Bezgožu sirdis dusmas tur, tie pat nebrēc, kad viņš tos sien,
14. to dvēseles jaunībā mirst, dzīve tiem īsa kā tempļa prostitūtām.
15. Ciest likdams, viņš cietēju glābj, spaidos Dievs tiem atdara ausis.
16. Tevi viņš izvilktu no moku rīkles plašumā, kur spaidu nav! Tavs galds būtu taukuma pilns!
17. Bet tu kā ļaundaris tiesāties nāc, tiesa un spriedums nāks pār tevi!
18. Lai dusmas nedara tevi par ņirgu – pat par ķīlu tu neizpirksies!
19. Vai tavi brēcieni līdzēs bēdās, kaut tu nopūlies ar visu spēku?
20. Neilgojies tās nakts, kad tautas celsies no savas vietas!
21. Sargies pievērsties netaisnībai – tāpēc jau tu ciešanu pārbaudīts!
22. Redzi, augsts ir Dievs savā spēkā, kas vēl tāds skolotājs kā viņš?
23. Kas rādīs viņam, kur viņa ceļš, kas sacīs: tu dari netaisnību! –
24. Atceries cildināt viņa darbus, ko visi cilvēki apdzied, –
25. visi ļaudis tos redzējuši, pa gabalu cilvēks noskatās tajos!
26. Redzi, Dievs ir liels – mums to neizdibināt, viņa gadu skaits nav izzināms.
27. Viņš salasa ūdens lāses, lietu smidzina no savas miglas,
28. no padebešiem tas lās, pil pār ļaužu pūļiem.
29. Paties, kas apjēgs, kā mākoņi plešas, kā pērkoni dārd viņa teltī?
30. Redzi, savus zibšņus viņš šķiež un jūras dzīles viņš aizklāj.
31. Tā viņš tiesā tautas, iztiku dod papilnam.
32. Savām plaukstām viņš zibšņus sedz un pavēl tiem, kur spert.
33. Pērkona dārdi par viņu vēstī, ganāmpulki jūt, ka viņš nāk.