Ījaba 8 NLB

1. Bildads no Šūhas viņam atbildēja, sacīdams:

2. “Cik ilgi vēl runāsi tā? Tavas mutes vārdi kā stiprs vējš!

3. Vai tad Dievs sagrozīs tiesu, vai Visuvarenais sagrozīs taisnību?

4. Ja tavi dēli pret viņu noziedzās, viņš tos nodeva pašu grēkam!

5. Ja tu celsies un meklēsi Dievu, Visuvarenajam karsti lūgsies,

6. ja šķīsts un krietns tu, tad viņš iestāsies par tevi, atjaunos taisnības mājokli tev –

7. ja tavs sākums ir bijis sīks, gan tavs beigums sazels ļoti.

8. Tad vaicā jel senajām paaudzēm, taujā, ko tēvi izdibinājuši, –

9. mēs tik no vakardienas, mēs nezinām! – kā ēna mūsu dienas virs zemes.

10. Vai tie tevi nemācīs, vai nesacīs tev, no savām sirdīm vai nedabūs vārdus?!

11. Vai donis augs, kur dūņu nav? Vai niedre sliesies, kur nav ūdens?

12. Vēl zaļš, nenoplūkts, bet agrāk par visām zālēm kalst –

13. kas Dievu piemirst, tā tam iet, un bezgodim cerība zūd.

14. Uz ko viņš paļāvās, tas drūp, kur šis patvērās – tur zirnekļa tīkls!

15. Pie sava nama šis slejas – tas brūk, turas pie tā – tas irst!

16. Zaļoksns tas saules staros, dārzu piepilda tā zari,

17. akmeņu grēdā tam pinas saknes, starp akmeņiem tas laužas, –

18. kad viņu izdeldē no savas vietas, tā viņu noliegs: neredzēju tevi!

19. Redzi, tāds viss viņa prieks! – un no pīšļiem jau citi dīgst.

20. Redzi, krietno neatstumj Dievs, nedz spēcina ļaundaru roku.

21. Vēl viņš pildīs tev muti smiekliem un tavas lūpas gavilēm!

22. Tavi naidnieki apvilks kaunu, un ļaundaru telts vairs nebūs.”