Logo
🔍

Joēls 4 LTV1965

«

1. Jo redzi, tais dienās un tai pašā laikā, kad Es likšu griezties atpakaļ Jūdas un Jeruzālemes trimdiniekiem,

2. Es sapulcināšu vienuviet visas tautas, novedīšu viņas Jošafata ielejā un sākšu ar viņām tur tiesāties manas tautas un manas mantojuma tiesas Israēla dēl, jo viņas ir izkaisījušas manu tautu pagānu starpā, sadalījušas gabalos mana paša zemi,

3. Un metušas kauliņus par manas tautas likteni; viņas ari aizdevušas projām manas tautas zēnus samaksai par prieka meitām un pārdevušas manas tautas meitenes par vīnu, ko pēc tam nodzērušas.

4. Un jūs, ļaudis no Tiras un Sidonas un visu filistiešu apgabalu iedzīvotāji, kas jums par daļu gar Mani, un kādi jūsu nolūki pret Mani? —Vai jūs atriebības nolūkos gribat stāties Man pretī? Labi, stājieties, tad Es strauji un steidzīgi likšu jūsu atriebības nolūkiem krist atpakaļ uz jūsu pašu galvām!

5. Jūs taču nolaupījāt manu sudrabu un manu zeltu, jūs paņēmāt manus dārgumus un aiznesāt savos tempļos.

6. Vēl turklāt jūs pārdevāt grieķiem Jūdas un Jeruzālemes bērnus, lai dabūtu viņus projām no viņu dzimtās zemes robežām.

7. Redziet, Es gribu atmodināt viņos viņu tautības apziņu un šai apziņā radīt viņos vēlēšanos griezties atpakaļ no vietām, uz kurām jūs viņus pārdevāt, un gribu jūsu noziegumiem likt krist jums atpakaļ uz jūsu pašu galvām.

8. Un Es gribu, lai jūsu bērnus pārdotu Jūdas bērniem un lai tie savu-kārt pārdotu jūsu dēlus un jūsu meitas sabiešiem, kādai tautai tālās zemēs, jo tas Kungs to tā noteicis.“

9. Lieciet to darīt zināmu svešo tautu vidū! Izsludiniet svēto karu! Atmodiniet cīņai spēcīgos! —Lai pulcējas un kārtojas visi karavīri!

10. Pārkaliet savus lemešus zobenos un savus vīna dārznieka nažus par šķēpiem! Lai arī nespēcīgais par sevi saka: „Es esmu varonis!“

11. Kārtojieties, pulcējieties un nāciet šurp, visas apkārtējās tautas! Un tad turpat pret viņām ved Tu, Kungs, savus cīnītājus!

12. „Tad tautas saposīsies ceļā un nonāks Jošafata ielejā; tur tad Es nosēdīšos arī pats, lai tiesātu visas, itin visas apkārtējās pagānu tautas.“

13. Laidiet darbā sirpjus, jo labība ir ienākusies! Nāciet šurp, jo vīnogu spaidi ir pilni un sulas tvertnes plūst pāri, jo daudz ir viņu ļauno darbu.

14. Un baru bariem būs sapulcējušās tautas tiesas ielejā, un tā Kunga diena tiesas ielejā ir tuva.

15. Saule un mēness aptumšosies, un arī zvaigznes pazaudēs savu spožumu.

16. Un tas Kungs liks atskanēt sava pērkona dārdiem no Ciānas un liks dzirdēt savu balsi atskanam arī no Jeruzālemes, tā ka trīcēs zeme un debess. Bet tas Kungs būs patvērums savai tautai un stipra pils Israēla bērniem.

17. „Un tad jūs atzīsit, ka Es, tas Kungs jūsu Dievs, dzīvoju Ciānā, savā svētajā kalnā. Līdz ar to arī Jeruzāleme tiks atzīta par svētu vietu, un nevienam svešiniekam nebūs staigāt tai cauri.“

18. Un tanī pašā dienā notiks, ka kalnos plūdīs saldais vīns un uzkalnu nogāzēs būs piena pārpilnība; arī visi Jūdas strauti tecēs pilni ar ūdeni, un avots iztecēs no tā Kunga nama un apūdeņos Sitimas ieleju.

19. Bet Ēģiptei jāklūst par tuksnesi, un par tuksnešainu klajumu jāklūst Edomai par noziegumiem, ko tā atļāvās pret Jūdas bērniem, izliedama nevainīgas asinis Jūdas zemē.

20. Bet Jūdai būs jābūt mūžīgi apdzīvotai un arī Jeruzālemei uz audžu audzēm visos laikos.

21. „Un viņu asinis Es neatstāšu neatriebtas, cik tālu tās vēl līdz šim nebūtu atriebtas!“ —Un tas Kungs dzīvos Ciānā.