Jāņa ev. 13 NLB

1. Bija laiks pirms Pashas svētkiem. Jēzus zināja, ka ir pienākusi viņa stunda pāriet no šīs pasaules pie Tēva; un savējos, kurus viņš šajā pasaulē bija iemīlējis, viņš mīlēja līdz galam.

2. Mielasta laikā, kad velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, jau bija ielicis sirdī nodomu viņu nodot,

3. Jēzus, zinādams, ka Tēvs viņa rokās bija nodevis visu un ka viņš no Dieva ir izgājis un pie Dieva aiziet,

4. piecēlās no mielasta, novilka virsdrēbes un, paņēmis linu drānu, to sev apsēja.

5. Pēc tam viņš ielēja ūdeni mazgājamā traukā un sāka mazgāt mācekļiem kājas, un slaucīja tās linu drānā, ko viņš bija apsējis.

6. Tad viņš nāca pie Sīmaņa Pētera. Tas viņam sacīja: “Kungs, tu mazgāsi man kājas?”

7. Jēzus viņam atbildēja: “Tu tagad nezini, ko es daru, bet pēc tam sapratīsi.”

8. Pēteris viņam sacīja: “Nemūžam tu man nemazgāsi kājas!” Jēzus atbildēja: “Ja es nemazgāšu, tad tev pie manis nav daļas.”

9. Sīmanis Pēteris viņam sacīja: “Kungs, ne tikai manas kājas, bet arī rokas un galvu!”

10. Jēzus sacīja: “Tam, kas ir jau mazgāts, nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viss ir tīrs. Un jūs esat tīri, bet ne visi.”

11. Jēzus zināja, kurš viņu nodos, tādēļ viņš sacīja: “Ne visi jūs esat tīri.”

12. Kad viņš tiem kājas bija nomazgājis, viņš atkal apvilka savas virsdrēbes un apsēdies tiem sacīja: “Vai jūs saprotat, ko es jums esmu darījis?

13. Jūs mani saucat: Skolotājs un Kungs – un pareizi sakāt, jo tas es esmu.

14. Ja nu es, Kungs un Skolotājs, esmu jums mazgājis kājas, tad pienākas, ka arī jūs cits citam kājas mazgājat.

15. Jo es jums esmu devis priekšzīmi, lai jūs darāt, kā es esmu darījis.

16. Patiesi, patiesi es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, un sūtnis nav lielāks par to, kas viņu sūtījis.

17. Ja jūs to zināt, jūs esat laimīgi, ja vien to darāt.

18. Ne par jums visiem es runāju, es zinu, kuri ir tie, ko esmu izredzējis. Bet lai piepildītos Raksti: kas ar mani maizi ēd, tas ir pacēlis pret mani savu papēdi. –

19. Es jums to saku jau tagad, pirms tas ir noticis, lai jūs, kad tas būs noticis, ticētu, ka ES ESMU.

20. Patiesi, patiesi es jums saku: kas uzņem to, ko es sūtīšu, uzņem mani; bet, kas uzņem mani, uzņem to, kas mani sūtījis.”

21. To sacījis, Jēzus, satraukts garā, liecināja: “Patiesi, patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos!”

22. Mācekļi skatījās cits uz citu neziņā, par kuru viņš runā.

23. Viens viņa māceklis, kuru Jēzus mīlēja, bija atgūlies Jēzum cieši blakus.

24. Tad Sīmanis Pēteris tam pamāja un sacīja: “Pavaicā, kurš tas ir, par kuru viņš runā!”

25. Tas, noliecies pie Jēzus krūts, viņam jautāja: “Kungs, kurš tas ir?”

26. Jēzus atbildēja: “Tas, kuram es, iemērcis kumosu, to došu.” Un, kumosu iemērcis, viņš deva to Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam.

27. Un pēc šī kumosa tajā iegāja sātans. Jēzus Jūdam sacīja: “Ko dari, to dari drīz.”

28. Bet neviens no tiem, kas tur bija, nesaprata, kādēļ viņš to sacīja.

29. Daži domāja, ka Jēzus tam sacīja: “Ej, pērc, kas mums vajadzīgs svētkiem,” – jo pie Jūdas bija maks. Vai arī – lai dotu kaut ko nabagiem.

30. Kumosu ņēmis, Jūda tūlīt izgāja ārā. Bija nakts.

31. Kad viņš bija izgājis, Jēzus sacīja: “Tagad Cilvēka Dēls ir pagodināts, un Dievs ir pagodināts viņā.

32. Dievs arī pagodinās viņu sevī un pagodinās viņu tūlīt.

33. Bērniņi, vēl mazu brīdi es esmu ar jums. Jūs mani meklēsiet, un, tāpat kā es jūdiem esmu teicis, tā arī jums tagad saku: kurp es aizeju, jūs nevarat nākt.

34. Es jums dodu jaunu bausli – mīliet cits citu! Kā es esmu mīlējis jūs, tā arī jūs mīliet cits citu.

35. Ja jums būs mīlestība savā starpā, visi zinās, ka jūs esat mani mācekļi.”

36. Sīmanis Pēteris viņam sacīja: “Kungs, kurp tu ej?” Jēzus viņam atbildēja: “Kurp es eju, tu nevari man tagad nākt līdzi, bet vēlāk nāksi.”

37. Pēteris viņam sacīja: “Kungs, kādēļ es tagad nevaru tev iet līdzi? Savu dzīvību es atdošu par tevi!”

38. Jēzus viņam atbildēja: “Savu dzīvību tu atdosi par mani? Patiesi, patiesi es tev saku: vēl gailis nebūs nodziedājis, pirms tu trīs reizes mani būsi noliedzis.”