Jāņa ev. 14 LTV1965
1. „Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet man!
2. Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?
3. Un kad es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai tur, kur es esmu, būtu arī jūs.
4. Un kur es noeimu, —to ceļu jūs zināt.“
5. Toms viņam saka: „Kungs, mēs nezinām, kurp tu eji; kā lai mēs zinātu ceļu?“
6. Jēzus viņam saka: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēya, kā vien caur mani.
7. Ja jūs mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī manu Tēvu. Jau tagad jūs viņu pazīstat un esat viņu redzējuši.“
8. Filips viņam saka: „Kungs, rādi mums Tēvu, tad mums pietiek.“
9. Jēzus viņam saka: „Tik ilgi es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi mani sapratis, Filip? Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: Rādi mums Tēvu?
10. Vai tu netici, ka es esmu Tēvā, un Tēvs ir manī? Vārdus, ko es jums saku, es nerunāju no sevis; bet Tēvs, kas pastāvīgi ir manī, dara savus darbus.
11. Ticiet man, ka es esmu Tēvā, un Tēvs ir manī; bet ja ne, tad vismaz šo darbu dēļ ticiet!
12. Patiesi, patiesi, es jums saku, kas man tic, tas ari tos darbus darīs, ko es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.
13. Un visu, ka jūs lūgsit manā vārdā, to es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.
14. Ko jūs lūgsit manā vārdā, to es darīšu.
15. Ja jūs mīlat mani, turiet manas pavēles.
16. Un es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi,
17. Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa to neredz un to nepazīst; bet jūs to pazīstat, jo viņš pastāvīgi ir pie jums un mājos jūsos.
18. Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums.
19. Vēl tikai mazu bridi, un pasaule manis vairs neredzēs, bet jūs mani redzēsit, jo es dzīvoju, un jums būs dzīvot.
20. Tanī dienā jūs atzīsit, ka es esmu Tēvā, un jūs manī, un es jūsos.
21. Kam ir mani baušļi un kas viņus tur, tas mani mīl; bet, kas mani mīl, to mans Tēvs mīlēs un es to mīlēšu un tam parādīšos.“
22. Tad Jūda (ne Iskariots) viņam saka: „Kā tas nāk, ka tu gribi parādīties mums, bet ne pasaulei?“
23. Jēzus viņam atbildēja: „Kas mani mīl, tas manus vārdus turēs, un mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu.
24. Kas mani nemīl, tas netur manus vārdus; bet tie vārdi, ko jūs dzirdat, nav mani, bet Tēva, kas mani sūtījis.
25. To es jums esmu runājis, pie jums būdams.
26. Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko es jums esmu sacījis.
27. Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu; ne kā pasaule dod, es jums dodu. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas.
28. Jūs esat dzirdējuši, ka es jums esmu sacījis: Es aizeimu un atkal nākšu pie jums. Ja jūs mani mīlētu, jūs priecātos, ka es aizeimu pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks nekā es.
29. To es jums jau tagad esmu sacījis, pirms tas notiek, lai, kad tas būs noticis, jūs ticētu.
30. Es vairs daudz nerunāšu ar jums, jo nāk šīs pasaules valdnieks; pār mani viņš gan nenieka nespēj.
31. Bet lai pasaule zina, ka es Tēvu mīlu un daru, kā Tēvs man ir pavēlējis: Celieties, iesim no šejienes!“