Jāņa ev. 16 LTV1965
1. „To es jums esmu runājis, lai jūs nekristu apgrēcībā.
2. Tie jūs izslēgs no draudzes, un nāks stunda, kad tas, kas jūs nonāvēs, domās ar to Dievam kalpojis.
3. Bet to viņi darīs tāpēc, ka tie nav atzinuši ne Dievu, ne mani.
4. Bet to es uz jums esmu runājis, lai jūs, kad viņu laiks nāks, atcerētos, ko es jums esmu teicis. To es jums no sā-kuma neteicu, tāpēc ka biju pie jums.
5. Bet tagad es aizeimu pie tā, kas mani sūtījis, un neviens jūsu starpā mani nejautā: Kurp tu eji?
6. Bet klausoties manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju.
7. Tomēr es jums saku patiesību: Tas jums par labu, ka es aizeimu. Jo, ja es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis es to sūtīšu pie jums.
8. Un viņš nāks un liks pasaulei izprastgrēku, taisnību un tiesu.
9. Grēku—jo tie netic man.
10. Taisnību—jo es aizeimu pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsit.
11. Tiesu—jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu.
12. Vēl daudz kas man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest.
13. Bet kad nāks viņš, Patiesības Gars, tas jūs vadīs visā patiesībā; jo viņš nerunās no sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.
14. Tas mani cels godā, jo viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums to darīs zināmu.
15. Viss, kas Tēvam pieder, pieder man; tāpēc eš jums sacīju, ka viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums to darīs zināmu.
16. Vēl mazu brīdi, un jūs manis vairs neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs mani atkal redzēsit.“
17. Tad daži no viņa mācekļiem runāja savā starpā: „Ko viņš grib teikt ar šiem vārdiem: Mazu brīdi, un jūs manis vairs neredzēsit, un atkal mazu brīdi un jūs mani redzēsit? Un: Es aizeimu pie Tēva?“
18. Tie sacīja: „Ko viņš ar to grib teikt: Mazu brīdi? Mēs nesaprotam, ko viņš runā!“
19. Jēzus noprata, ka tie gribēja viņu jautāt, un sacīja viņiem: „Vai par to jūs spriežat savā starpā, ka es sacīju. Mazu brīdi, un jūs manis neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs mani redzēsit?
20. Patiesi, patiesi, es jums saku: Jūs raudāsit un sērosit, bet pasaule priecāsies; jūs skumsit, bet jūsu skumjas tiks vērstas priekā.
21. Kad sieva dzemdē, viņa ir no-skumusi, jo viņas stunda ir klāt; bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis pasaulē.
22. Arī jums tagad ir skumjas. Bet es jūs atkal redzēšu; tad jūsu sirds priecāsies, un neviens šo prieku jums neatņems.
23. Tanī dienā jūs mani vairs nejautāsit. Patiesi, patiesi, es jums saku, ja jūs Tēvam ko lūgsit, viņš jums to dos manā vārdā.
24. Līdz šim jūs neko neesat lūguši manā vārdā; lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs.
25. To es jums līdzībās esmu runājis; nāk stunda, kad es vairs nerunāšu uz jums līdzībās, bet tieši stāstīšu par Tēvu.
26. Tanī dienā jūs lūgsit manā vārdā, un es nesaku, ka es aizlūgšu Tēva priekšā par jums.
27. Jo pats Tēvs jūs mīl, tāpēc ka jūs mani esat mīlējuši un esat nākuši pie ticības, ka es esmu izgājis no Tēva.
28. Es esmu izgājis no Tēva un nācis pasaulē: tagad es atkal atstāju pasauli un aizeimu pie Tēva.“
29. Mācekļi viņam saka: „Redzi, tagad tu runā tieši un ne vairs līdzībā.
30. Tagad mēs saprotam, ka tu zini visu un tev nav vajadzīgs, lai kāds tevi jautātu; tāpēc mēs ticam, ka tu no Dieva esi nācis.“
31. Jēzus tiem atbildēja: „Tagad jūs ticat?
32. Redziet, nāk stunda un ir jau klāt, kad jūs izklīdīsit katrs savā vietā un mani atstāsit vienu. Bet es neesmu viens, jo Tēvs ir pie manis.
33. To visu es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, es pasauli esmu uzvarējis!“