Jāņa ev. 18 LG8
1. To sacījis Jēzus izgāja ar Saviem mācekļiem pār Kidronas upi; tur bija dārzs, kurā Viņš un Viņa mācekļi iegāja.
2. Bet arī Jūdas, kas Viņu nodeva, zināja to vietu; jo Jēzus dažu reiz tur bija sapulcējies ar Saviem mācekļiem.
3. Tad Jūdas, karavīru pulku ņēmis pie sevis un sulaiņus no augstiem priesteriem un farizejiem, tur nonāk ar lāpām, eļļas svecēm un kara ieročiem.
4. Jēzus nu visu zinādams, kas Viņam notikšot, gāja tiem pretim un uz tiem saka: “Ko jūs meklējat?”
5. Tie Viņam atbildēja: “Jēzu no Nacaretes.” Jēzus uz tiem saka: “Es tas esmu.” Un pie tiem stāvēja arī Jūdas, kas Viņu nodeva.
6. Kad nu Jēzus uz tiem sacīja: “Es tas esmu;” tad tie atkāpās atpakaļ un krita pie zemes.
7. Tad Viņš tiem atkal vaicāja: “Ko jūs meklējat?” Un tie sacīja: “Jēzu no Nacaretes.”
8. Jēzus atbildēja: “Es jums esmu sacījis, ka Es tas esmu; ja tad jūs Mani meklējat, tad lieciet šos mierā.”
9. Ka vārds taptu piepildīts, ko Viņš bija sacījis: “Es nevienu neesmu pazaudējis no tiem, ko Tu Man esi devis.”
10. Bet Sīmanis Pēteris, kam zobens bija, to izvilcis cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta labo ausi, un kalpa vārds bija Malhus.
11. Tad Jēzus uz Pēteri sacīja: “Bāz savu zobenu makstīs; vai Man nebūs biķeri dzert, ko Mans Tēvs Man ir devis?”
12. Tad tas pulks un virsnieks un Jūdu sulaiņi Jēzu saņēma un sēja,
13. Un Viņu veda vispirms pie Annas, tas bija sievas tēvs Kajafam, kas bija tā gada augstais priesteris.
14. Bet Kajafas bija tas, kas Jūdiem padomu bija devis, labi esot, ka viens cilvēks mirtu par tautu.
15. Un Sīmanis Pēteris un vēl otrs māceklis Jēzum sekoja, un šis māceklis augstam priesterim bija pazīstams un iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pilī.
16. Bet Pēteris stāvēja ārā pie durvīm. Tad otrs māceklis, kas augstam priesterim bija pazīstams, izgāja un runāja ar durvju sargātāju un ieveda Pēteri iekšā.
17. Tad kalpone, kas bija durvju sargātāja, saka uz Pēteri: “Vai tu arīdzan neesi viens no šī Cilvēka mācekļiem?” Tas saka: “Es neesmu.”
18. Un kalpi un sulaiņi stāvēja un uguni bija sakūruši no oglēm, jo bija auksts, un tie sildījās. Bet arī Pēteris pie tiem stāvēja un sildījās.
19. Tad augstais priesteris Jēzum vaicāja par Viņa mācekļiem un par Viņa mācību.
20. Jēzus tam atbildēja: “Es droši un skaidri esmu runājis uz pasauli, Es vienmēr esmu mācījis sinagogā un Dieva namā, kur visi Jūdi saiet, un neko neesmu runājis kaktā.
21. Ko tu Man jautā? Jautā tiem, kas dzirdējuši, ko Es uz tiem esmu runājis; redzi, tie zina, ko Es esmu sacījis.”
22. Bet Jēzum to runājot viens no sulaiņiem, kas klāt stāvēja, Viņam sita vaigā un sacīja: “Vai Tu tā atbildi augstam priesterim?”
23. Jēzus tam atbildēja: “Kad Es esmu nepareizi runājis, tad pierādi, ka tas ir nepareizi; bet kad esmu pareizi runājis, kam tad tu Mani siti?”
24. Tad Annas Viņu sūtīja saistītu pie Kajafas, augstā priestera.
25. Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tad tie uz viņu sacīja: “Vai tu arīdzan neesi viens no Viņa mācekļiem?” Tas liedzās un sacīja: “Es neesmu.”
26. Tad viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris labo ausi bija nocirtis, saka: “Vai es tevi neredzēju dārzā pie Viņa?”
27. Tad Pēteris atkal liedzās; un tūdaļ gailis dziedāja.
28. Tad tie Jēzu veda no Kajafas uz tiesas namu, un vēl bija agrs (rīts). Un paši neiegāja tiesas namā, ka netaptu nešķīsti, bet ka varētu ēst Pashā jēru.
29. Tad Pilāts pie tiem izgāja ārā un sacīja: “Ko jūs sūdzat par šo Cilvēku?”
30. Tie atbildēja un uz viņu sacīja: “Ja Šis nebūtu ļauna darītājs, tad mēs To tev nebūtu nodevuši.”
31. Tad Pilāts uz tiem sacīja: “Tad ņemiet jūs Viņu un tiesājiet Viņu pēc savas bauslības.” Tad Jūdi uz viņu sacīja: “Mums nav brīv nevienu nonāvēt.”
32. Ka Jēzus vārds taptu piepildīts, ko Viņš sacīja norādīdams, ar kādu nāvi Viņam būs mirt.
33. Tad Pilāts atkal iegāja tiesas namā un Jēzu aicināja un uz To sacīja: “Vai Tu esi Jūdu Ķēniņš?”
34. Jēzus tam atbildēja: “Vai tu to runā pats no sevis? Jeb vai citi tev to par Mani sacījuši?”
35. Pilāts atbildēja: “Vai es esmu Jūds? Tava tauta un augstie priesteri Tevi man nodevuši; ko Tu esi darījis?”
36. Jēzus atbildēja: “Mana valstība nav no šīs pasaules; ja Mana valstība būtu no šīs pasaules, tad Mani kalpi par to kautos, ka Es Jūdiem netaptu nodots. Bet nu Mana valstība nav no tejienes.”
37. Tad Pilāts uz Viņu sacīja: “Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: “Tu to saki, Es esmu Ķēniņš. Es tāpēc esmu dzimis un tāpēc pasaulē nācis, ka Man būs patiesību apliecināt. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi.”
38. Pilāts uz Viņu saka: “Kas ir patiesība?” Un to sacījis viņš atkal izgāja ārā pie Jūdiem un uz tiem saka: “Es pie Tā nekādas vainas neatrodu.
39. Bet jums ir ieradums, ka es jums vienu atlaižu uz Pashā. Vai jūs nu gribat, lai es jums atlaižu Jūdu Ķēniņu?”
40. Tad visi atkal brēca sacīdami: “Ne to, bet Barabu.” Bet Baraba bija slepkava.