Jāņa ev. 18 LTV1965
1. To sacījis, Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pāri Kidranas strautam; tur bija dārzs. Tanī viņš un viņa mācekļi iegāja.
2. Bet arī Jūda, viņa nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar saviem mācekļiem tur daudzreiz bija bijuši kopā.
3. Tad nu Jūda, paņēmis kareivju nodaļu un augsto priesteru un farizēju sulaiņus, ierodas tur ar lāpām, lākturiem un ieročiem.
4. Zinādams visu, kam jānāk pār viņu, Jēzus izgāja tiem pretim un sacīja: „Ko jūs meklējat?“
5. Tie atbildēja viņam: „Jēzu Nacarieti.“ Viņš tiem saka: „Es tas esmu.“ Bet arī viņa nodevējs Jūda stāvēja pie viņiem.
6. Kad nu viņš teica: „Es tas esmu,“ tie atkāpās un nokrita pie zemes.
7. Tad viņš vēlreiz viņus jautāja: „Ko jūs meklējat?“ Un tie atbildēja: „Jēzu Nacarieti.“
8. Jēzus atbildēja: „Es jums esmu sacījis, ka es tas esmu; ja jūs mani meklējat, tad lai šie aiziet!“
9. Tā piepildījās vārdi, ko viņš bija teicis: „No tiem, ko tu man esi devis, es nevienam neesmu ļāvis iet bojā.“
10. Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilka to, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Bet kalpa vārds bija Malchs.
11. Tad Jēzus sacīja Pēterim: „Bāz zobenu makstīs! Vai tad man nedzert to kausu, ko mans Tēvs man ir nolicis?“
12. Pēc tam kareivji līdz ar virsnieku un jūdu sulaiņiem saņēma Jēzu, sasēja to
13. Un aizveda papriekš pie Annas, jo tas bija sievas tēvs Kajafam, tā gada augstajam priesterim.
14. Bet Kajafa bija tas, kas jūdiem bija devis padomu, ka esot pareizi, ka viens cilvēks mirst, ja to prasa tautas labums.
15. Bet Jēzum sekoja Sīmanis Pēteris un vēl viens māceklis. Šis māceklis augstajam priesterim bija pazīstams un iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pilī.
16. Bet Pēteris palika ārpusē pie durvīm stāvot. Tad otrs māceklis, kas augstajam priesterim bija pazīstams, iznāca ārā, runāja ar durvju sargu un ieveda Pēteri iekšā.
17. Tad kalpone, kas sargāja durvis, saka Pēterim: „Vai arī tu nepiederi pie šī cilvēka mācekļiem?“ Bet viņš saka: „Nepiederu.“
18. Tur stāvēja kalpi un sulaiņi, kas no oglēm bija sakūruši uguni un sildījās, jo bija auksts; bet arī Pēteris bija nostājies pie viņiem un sildījās.
19. Pa to laiku augstais priesteris vaicāja Jēzum par viņa mācekļiem un par viņa mācību.
20. Jēzus viņam atbildēja: „Es pilnīgi atklāti esmu runājis pasaules priekšā; es pastāvīgi esmu mācījis sinagogā un templī, kur sanāk visi jūdi, un neko neesmu runājis slepeni.
21. Ko tu mani jautā? Jautā tiem, kas dzirdējuši, ko es uz tiem esmu runājis; tie zina, ko es esmu teicis.“
22. Kad viņš to bija teicis, viens no sulaiņiem, kas tur stāvēja, Jēzum iesita vaigā, sacīdams: „Vai tu tā atbildi augstajam priesterim?“
23. Jēzus viņam atbildēja: „Ja es nepareizi esmu runājis, tad pierādi, ka tas bija nepareizi; bet ja es esmu runājis pareizi, ko tu mani siti?“
24. Tad Anna viņu sasietu sūtīja pie augstā priestera Kajafas.
25. Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tie viņam sacīja: „Vai arī tu nepiederi pie viņa mācekļiem?“ Bet viņš liedzās un sacīja: „Nē.“
26. Viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris bija nocirtis ausi, vēl saka: „Vai es tevi neredzēju pie viņa dārzā?“
27. Tad Pēteris atkal liedzās; un tūdaļ gailis dziedāja.
28. No Kajafas tie Jēzu ved uz pārvaldnieka pili. Bija agrs rīts. Paši tie neiegāja pārvaldnieka pilī, lai neap-gānītos, bet varētu ēst Lieldienas jēru.
29. Tad Pilāts iznāca pie tiem ārā un teica: „Kādu sūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku?“
30. Tie atbildēja viņam: „Ja viņš nebūtu ļaundaris, mēs viņu nebūtu tev nodevuši.“
31. Tad Pilāts viņiem sacīja: „Ņemiet jūs viņu un tiesājiet viņu pēc sava likuma!“ Jūdi viņam sacīja: „Mums nav tiesības nevienu nonāvēt.“
32. Tā sāka piepildīties Jēzus vārdi, ko viņš bija teicis zīmējoties uz to, kādā nāvē viņam bija mirt.
33. Tad Pilāts atkal iegāja savā pilī, iesauca Jēzu iekšā un sacīja viņam: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“
34. Jēzus atbildēja: „Vai tu to saki no sevis, jeb vai citi tev par mani stāstījuši?“
35. Pilāts atbildēja: „Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri man tevi ir nodevuši. Ko tu esi darījis?“
36. Jēzus atbildēja: „Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai es nekristu jūdu rokās. Bet nu mana valstība nav no šejienes.“
37. Tad Pilāts viņam sacīja: „Tad tu tomēr esi kēņinš?“ Jēzus atbildēja: „Tu pareizi saki, es esmu ķēniņš. Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird manu balsi.“
38. Pilāts viņam saka: „Kas ir patiesība?“ Un to sacījis, viņš atkal izgāja ārā pie jūdiem un saka viņiem: „Es nekādas vainas pie viņa neatrodu.
39. Bet jums ir paradums, ka es jums Lieldienās vienu atlaižu. Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu jūdu ķēniņu?“
40. Tad viņi atkal brēca: „Ne šo, bet Barabu!“ Bet Baraba bija laupītājs.