Jāņa ev. 19 LG8

1. Tad Pilāts ņēma Jēzu un šaustīja Viņu.

2. Un karavīri nopina ērkšķu kroni un to uzlika uz Viņa galvu un Tam apvilka purpura mēteli,

3. Un sacīja: “Esi sveicināts, Tu Jūdu Ķēniņ!” un Viņam sita vaigā.

4. Tad Pilāts atkal izgāja ārā un uz tiem saka: “Redziet, es jums To vedu ārā, lai jūs zināt, ka es nekādas vainas pie Tā neatrodu.”

5. Tad Jēzus izgāja ārā, ērkšķu kroni un purpura drēbi nesdams, un Pilāts uz tiem saka: “Redziet, kāds Cilvēks!”

6. Kad nu augstie priesteri un sulaiņi Viņu redzēja, tad tie brēca un sacīja: “Sit Viņu krustā!” Pilāts uz tiem saka: “Ņemiet jūs Viņu un sitiet Viņu krustā; jo es nekādas vainas pie Viņa neatrodu.”

7. Tad Jūdi viņam atbildēja: “Mums ir bauslība, un pēc mūsu bauslības Viņam būs mirt; jo Viņš pats Sevi par Dieva Dēlu darījis.”

8. Kad nu Pilāts šo vārdu dzirdēja, tad viņš vēl vairāk bijās,

9. Un atkal iegāja tiesas namā un saka uz Jēzu: “No kurienes Tu esi?” Un Jēzus viņam nekā neatbildēja.

10. Tad Pilāts uz Viņu saka: “Vai Tu ar mani nerunā? Vai Tu nezini, ka man ir vara, Tevi krustā sist un vara, Tevi palaist?”

11. Jēzus atbildēja: “Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes. Tāpēc tam, kas Mani tev nodevis, ir lielākais grēks.”

12. No tā brīža Pilāts meklēja viņu palaist. Bet Jūdi brēca un sacīja: “Ja tu Šo laidīsi vaļā, tad tu neesi ķeizara draugs. Jo kas pats ceļas par ķēniņu, tas ķeizaram pretinieks.”

13. Kad nu Pilāts šo vārdu dzirdēja, tad viņš Jēzu izveda ārā un nosēdās uz soģa krēslu tai vietā, ko sauc par akmeņu bruģi, ebrejiski gabbatu.

14. Bet tā bija sataisāmā diena uz Pashā, ap sesto stundu. Un viņš uz Jūdiem saka: “Redziet, jūsu Ķēniņš!”

15. Bet tie brēca: “Nost! nost! Sit To krustā.” Pilāts uz tiem saka: “Vai man jūsu Ķēniņu būs sist krustā?” Tie augstie priesteri atbildēja: “Mums nav ķēniņa, tik vien ķeizars.”

16. Tad viņš tiem To nodeva, ka To sistu krustā; un tie Jēzu ņēma un To aizveda.

17. Un Viņš izgāja un nesa Savu krustu uz vietu, ko sauc par pieres vietu, ebrejiski Golgatu.

18. Tur tie Viņu sita krustā un līdz ar Viņu divus citus vienā un otrā pusē un Jēzu vidū.

19. Un Pilāts rakstīja virsrakstu un to lika krusta galā, un tur bija rakstīts: JĒZUS NO NACARETES, JŪDU ĶĒNIŅŠ.

20. Šo virsrakstu daudz Jūdu lasīja, jo vieta, kur Jēzus tapa krustā sists bija tuvu pie pilsētas. Un tas bija rakstīts ebrejiski, grieķiski un latīniski.

21. Tad Jūdu augstie priesteri uz Pilātu sacīja: “Neraksti: Jūdu Ķēniņš, bet ka Viņš sacījis: Es esmu Jūdu Ķēniņš.”

22. Pilāts atbildēja: “Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.”

23. Kad nu karavīri Jēzu bija krustā situši, tad tie ņēma Viņa drēbes un lika četrās daļās, ikvienam karavīram vienu daļu, un arī svārkus. Bet svārki bija nešūti, no augšienes caur caurim austi.

24. Tad tie savā starpā sacīja: “Tos nedalīsim, bet metīsim kauliņus par tiem, kam tie piederēs;” - ka raksti taptu piepildīti, kas saka: “Tie Manas drēbes ir izdalījuši savā starpā un kauliņus metuši par Maniem svārkiem.” Tāpēc karavīri to darīja.

25. Bet tur pie krusta stāvēja Jēzus māte un Viņa mātes māsa, Marija, Kleopas sieva, un Marija Magdalēna.

26. Kad nu Jēzus Savu māti redzēja un mācekli, ko Viņš mīlēja, klāt stāvam, tad Viņš saka uz Savu māti: “Sieva, redzi, tavs dēls!”

27. Pēc tam Viņš saka uz mācekli: “Redzi, tava māte!” Un tai pašā stundā tas māceklis to ņēma pie sevis!

28. Pēc tam Jēzus zinādams, ka jau viss bija pabeigts, lai raksti taptu piepildīti, saka: “Man slāpst.”

29. Bet tur stāvēja trauks, pilns etiķa. Un tie sūkli pildīja ar etiķi un to uzdūra īzapa stiebram un Viņam sniedza pie mutes.

30. Kad nu Jēzus etiķi bija ņēmis, tad Viņš sacīja: “Tas ir piepildīts.” Un, galvu nokāris, Viņš izlaida garu.

31. Tad Jūdi, lai svētā dienā miesas nepaliktu pie krusta, tāpēc ka tā bija sataisāma diena (jo pati svētku diena bija īpaši liela) Pilātu lūdza, ka viņu lieli taptu salauzīti un tie taptu noņemti.

32. Tad karavīri nāca un pirmajam salauza lielus un otram, kas līdz ar Viņu bija krustā sists.

33. Bet kad tie nāca pie Jēzus un redzēja, ka Viņš jau bija nomiris, tad tie Viņam lielus nelauza.

34. Bet viens no karavīriem Viņam sānos iedūra ar šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.

35. Un kas to redzējis, tas to apliecinājis, un viņa liecība ir patiesīga, un viņš zina, ka viņš runā taisnību, lai arī jūs ticat.

36. Jo tas noticis, ka raksts taptu piepildīts: Nevienu no Viņa kauliem nebūs salauzt.

37. Un atkal cits raksts saka: tie redzēs To, iekš kā tie dūruši.

38. Pēc tam Jāzeps no Arimatijas, kas bija Jēzus māceklis, bet slepeni, no tiem Jūdiem bīdamies, lūdza Pilātu, ka viņš Jēzus miesas varētu noņemt, un Pilāts to ļāva; un tas nāca un noņēma Jēzus miesas.

39. Bet arī Nikodēms nāca, kas citu reiz naktī bija nācis pie Jēzus, un atnesa dārgas svaidāmas zāles, mirres un alvejas sajauktas kādas simts mārciņas.

40. Tad tie Jēzus miesas ņēma, un tās ar zālēm ietina linu autos, kā Jūdi mēdz glabāt.

41. Un tajā vietā, kur Viņš bija krustā sists, bija dārzs un dārzā jauns kaps, kur vēl neviens nebija ielikts.

42. Tur tie Jēzu ielika Jūdu sataisāmas dienas dēļ, jo tas kaps bija tuvu klāt.