Jāņa ev. 2 LG8
1. Un trešajā dienā kāzas bija Kānā iekš Galilejas, un Jēzus māte bija tur.
2. Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tapa aicināti uz kāzām.
3. Un kad vīna pietrūka, Jēzus māte saka uz Viņu: “Tiem nav vīna.”
4. Jēzus uz to saka: “Sieva, kas Man ar tevi? Mana stunda vēl nav nākusi.”
5. Viņa māte uz sulaiņiem saka: “Ko Viņš jums teiks, to dariet.”
6. Un tur seši akmens ūdenstrauki bija likti pēc Jūdu šķīstīšanas, un ikkatrā sagāja divi līdz trīs mēri.
7. Jēzus uz tiem saka: “Pildiet šos traukus ar ūdeni!” Un tie tos pildīja līdz malai pilnus.
8. Un Viņš uz tiem saka: “Tagad smeliet nu un nesiet barības sargam;” un tie to nesa.
9. Kad nu barības sargs ūdeni baudīja, kas bija palicis par vīnu (un nezināja, no kurienes tas bija, bet sulaiņi to zināja, kas ūdeni bija smēluši), tad barības sargs aicina līgavaini
10. Un uz to saka: “Ikkatrs cilvēks vispirms ceļ priekšā labo vīnu, un kad tie iedzērušies, plānāko; tu labo vīnu līdz šim esi pataupījis.”
11. Šī ir pirmā brīnuma zīme, ko Jēzus darīja Galilejas Kānā, un parādīja Savu godību, un Viņa mācekļi ticēja Viņam.
12. Pēc tam Viņš nogāja uz Kapernaumu, pats un Viņa māte un Viņa brāļi un Viņa mācekļi, un viņi tur palika kādas dienas.
13. Un Jūdu Pashā bija tuvu klāt, un Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi.
14. Un Viņš atrada Dieva namā tos, kas pārdeva vēršus un avis un baložus, un naudas mijējus tur sēžam.
15. Un pātagu taisījis no auklām, Viņš izdzina visus no Dieva nama ārā un arī avis un vēršus un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus,
16. Un sacīja baložu pārdevējiem: “Nesiet to projām! Nedariet Mana Tēva namu par tirgus namu!”
17. Bet Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: “Karstums Tava nama dēļ Mani aprij.”
18. Tad Jūdi atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kādu zīmi Tu mums rādi, ka Tu šās lietas dari?”
19. Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Noplēsiet šo Dieva namu, tad Es to atkal uzcelšu trijās dienās?”
20. Tad tie Jūdi sacīja: “Šis Dieva nams četrdesmit un sešos gados ir uztaisīts, un Tu to uzcelsi trijās dienās?”
21. Bet Viņš runāja par Savas miesas Dieva namu.
22. Kad Viņš nu bija augšāmcēlies no miroņiem, tad Viņa mācekļi atminējās, ka Viņš to uz tiem bija sacījis, un ticēja rakstam un vārdam, ko Jēzus bija sacījis.
23. Un kad Viņš, Pashā svētkos, bija Jeruzālemē, tad daudzi ticēja uz Viņa Vārdu, redzēdami brīnuma zīmes, ko Viņš darīja.
24. Bet Jēzus pats viņiem neuzticējās, tāpēc ka Viņš visus pazina,
25. Un ka Viņam nevajadzēja, lai kas Viņam liecību dotu par cilvēku; jo Viņš pats zināja, kas bija iekš cilvēka.