Jāņa ev. 2 LTV1965
1. Trešajā dienā bija kāzas Kānā Galilēja, un Jēzus māte bija tur.
2. Bet arī Jēzus un viņa mācekļi bija aicināti kāzās.
3. Kad nu pietrūka vīna, Jēzus māte saka viņam: „Viņiem nav vīna.“
4. Jēzus saka tai: „Kas man ar tevi, sieva? Mana stunda vēl nav nākusi.“
5. Viņa māte saka sulaiņiem: „Ko viņš jums teiks, to darait!“
6. Bet tur stāvēja seši akmens ūdenstrauki pēc jūdu šķīstīšanās paražas, un katrā no tiem sagāja divi lidz trīs mēri.
7. Jēzus saka viņiem: „Piepildait traukus ar ūdeni!“ Un tie tos piepildīja līdz malai.
8. Tad viņš saka tiem: „Tagad smeliet un nesiet galda uzraugam!“ Un tie to aiznesa.
9. Kad nu galda uzraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija kļuvis par vīnu—nezinādams, no kurienes tas ir, kamēr sulaiņi, kas ūdeni bija smēluši, to zināja—tad galda uzraugs aicina līgavaini
10. Un viņam saka: „Ikviens cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim.“
11. Šī ir pirmā zīme, ko Jēzus darīja Kānā Galilējā, atklādams savu godību, un viņa mācekļi sāka viņam ticēt.
12. Pēc tam viņš nogāja Kapemaumā, pats, viņa māte, brāļi un viņa mācekļi, un tur palika nedaudz dienas.
13. Kad jūdu Lieldienas bija tuvu, Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi.
14. Tur viņš atrada templi vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam.
15. Un, iztaisījis pātagu no auklām, viņš visus izdzina no tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus,
16. Un baložu pārdevējiem viņš sacīja: „Nesiet to projām! Nepadarait mana Tēva namu par tirgus namu!“
17. Tad viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: „Karstums tava nama dēļ mani aprij.“
18. Bet jūdi uzstājās un sacīja: „Kādu zīmi tu mums rādīsi, ka tu to drīksti darīt?“
19. Jēzus atbildēja: „Noplēsiet šo templi, un es to trijās dienās atkal uzcelšu.“
20. Tad jūdi sacija: „Četrdesmit sešus gadus šis templis ir taisīts, un tu to gribi uzcelt trijās dienās?“
21. Bet viņš runāja par savas miesas templi.
22. Kad nu viņš bija uzcēlies no miroņiem, viņa mācekļi atcerējās, ka viņš to bija sacījis, un sāka ticēt rakstiem un vārdam, ko Jēzus bija runājis.
23. Viņam Lieldienas svētkos Jeruzālemē esot, daudzi sāka ticēt viņa vārdam, redzēdami zīmes, ko viņš darīja.
24. Bet Jēzus pats viņiem neuzticējās, tāpēc ka viņš visus pazina.
25. Jo viņam nevajadzēja, lai kāds liecību dotu par cilvēku, bet viņš pats zināja, kas bija cilvēkā.