Jāņa ev. 2 NLB
1. Trešajā dienā bija kāzas Galilejas Kānā, un Jēzus māte bija tur.
2. Arī Jēzu un viņa mācekļus uzaicināja uz kāzām.
3. Kad pietrūka vīna, Jēzus māte viņam sacīja: “Tiem nav vīna.”
4. Tad Jēzus viņai atbildēja: “Sieviete, kāda man daļa par to? Mana stunda vēl nav atnākusi.”
5. Viņa māte sacīja kalpotājiem: “Ko vien viņš jums saka, to dariet!”
6. Tur bija nolikti seši akmens trauki ūdenim, pēc jūdu šķīstīšanās paražas, katrs no tiem divi vai trīs mēru tilpumā.
7. Jēzus viņiem sacīja: “Piepildiet traukus ar ūdeni!” Un viņi tos piepildīja līdz pat malai.
8. Tad viņš tiem sacīja: “Tagad smeliet un nesiet mielasta pārraugam.” Un viņi to aiznesa.
9. Kad mielasta pārraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija tapis par vīnu, – viņš nezināja, no kurienes tas ir, bet kalpotāji, kas ūdeni bija smēluši, to zināja, – tad mielasta pārraugs sauc līgavaini
10. un viņam sacīja: “Ikviens cilvēks vispirms liek priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, tad sliktāko, bet tu esi pataupījis labo vīnu līdz šim.”
11. Tā Galilejas Kānā Jēzus sāka darīt zīmes, atklādams savu godību, un viņa mācekļi ticēja viņam.
12. Pēc tam viņš nogāja uz Kapernaumu – pats, viņa māte, brāļi un viņa mācekļi – un tur palika nedaudz dienu.
13. Tuvojās jūdu Pashas svētki, un Jēzus devās augšup uz Jeruzālemi.
14. Viņš atrada templī vēršu, avju un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam
15. un, savijis no virvēm pletni, izdzina no tempļa visus, arī avis un vēršus, un izkaisīja mijēju naudu un apgāza galdus.
16. Baložu pārdevējiem viņš sacīja: “Nesiet to visu prom no šejienes! Nepadariet mana Tēva namu par tirgus namu!”
17. Tad viņa mācekļi atcerējās, ka ir rakstīts: “Dedzība par tavu namu mani aprij.”
18. Tad jūdi viņam jautāja: “Kādu zīmi tu vari parādīt, tā rīkodamies?”
19. Jēzus viņiem teica: “Sagraujiet šo templi, un trijās dienās es to atkal uzcelšu!”
20. Tad jūdi sacīja: “Šis templis ir būvēts četrdesmit sešus gadus, un tu to uzcelsi trijās dienās?”
21. Bet Jēzus bija runājis par sava ķermeņa templi.
Jēzus pazīst cilvēkus22. Tad, kad viņš bija uzcēlies no mirušajiem, viņa mācekļi atcerējās, ka viņš tā bija runājis, un sāka ticēt Rakstiem un vārdam, ko Jēzus bija sacījis.
23. Bet viņam Jeruzālemē esot, Pashas svētkos, daudzi sāka ticēt viņa vārdam, redzēdami zīmes, ko viņš darīja.
24. Taču Jēzus pats viņiem neuzticējās, tādēļ ka viņš visus pazina,
25. jo viņam arī nevajadzēja, lai kāds liecinātu par cilvēku, viņš pats zināja, kas ir cilvēkā.