Jāņa ev. 21 LTV1965
1. Pēc tam Jēzus vēl reiz parādījās mācekļiem pie Tiberijas jūjras. Tas notika tā:
2. Tur bija kopā Sīmanis Pēteris, Toms, saukts dvīnis, Nātānaēls no Kānas Galilejā, Cebedeja dēli un vēl divi citi viņa mācekļi.
3. Sīmanis Pēteris viņiem saka: „Es iešu zvejot.“ Tie saka viņam: „Mēs iesim tev līdz!“ Tad tie aizgāja un iekāpa laivā, bet tanī naktī nekā nedabūja.
4. Bet rītam austot, Jēzus stāvēja krastā, bet mācekļi nezināja, ka tas ir Jēzus.
5. Tad Jēzus viņiem saka: „Bērni, vai jums ir kas ko ēst?“ Tie viņam atbildēja: „Nav!“
6. Viņš tiem sacīja: „Izmetiet tīklu laivas labajā pusē, tad jūs dabūsit!“ Tad tie izmeta tīklu un vairs nevarēja viņu izvilkt aiz zivju daudzuma.
7. Tad mācekļis, ko Jēzus mīlēja, saka Pēterim: „Tas ir Kungs!“ Sīmanis Pēteris, dzirdēdams, ka tas ir Kungs, apjoza virsdrēbes, jo viņš bija izģērbies, un metās jūpā.
8. Bet pārējie mācekļi nāca ar laivu, vilkdami tīklu ar zivīm, jo tie nebija tālu no krasta, bet tikai apmēram divi simts olekšu.
9. Izkāpuši malā, viņi tur redz ugunskuru no oglēm un uz tā zivis noliktas un maizi.
10. Jēzus viņiem saka: „Atnesiet no zivīm, ko jūs esat dabūjuši.“
11. Tad Sīmanis Pēteris izkāpa malā un izvilka uz krasta tīklu, pilnu lielām zivīm, kopā simts piecdesmit trīs. Un lai gan viņu bija tik daudz, tīkls nesaplīsa.
12. Jēzus viņiem saka: „Nāciet un turiet azaidu!“ Bet neviens no mācek-ļiem nedrīkstēja viņam jautāt: „Kas tu esi?“ Jo tie gan zināja, ka tas ir pats Kungs.
13. Tad Jēzus nāk, ņem maizi un dod to viņiem, tāpat arī zivis.
14. Šī bija trešā reize, ka Jēzus parādījās saviem mācēkļiem pēc savas augšāmcelšanās no miroņiem.
15. Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: „Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli vairāk nekā šie?“ Tas viņam saka: „Tiešām, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu!“ Viņš saka tam: „Gani manus jērus!“
16. Vēl otru reiz viņš tam saka: „Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?“ Tas viņam saka: „Tiešām, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu!“ Viņš saka tam: „Gani manas avis.“
17. Trešo reiz viņš tam saka: „Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?“ Pēteris noskuma, ka viņš trešo reizi viņam sacīja: „Vai tu mani mīli?“ un sacīja viņam: „Kungs, tu zini visas lietas, tu zini, ka es tevi mīlu.“ Jēzus saka: „Gani manas avis!
18. Patiesi, patiesi, es tev saku: Jauns būdams, tu pats jozies un gāji, kur gribēji. Kad tu būsi vecs, tu izstiepsi savas rokas, un cits tevi jozīs un vedīs tevi, kur tu negribi.“
19. Bet to viņš sacīja, norādīdams, kādā nāvē tas Dievu godinās. Un to teicis, viņš tam saka: „Seko man!“
20. Apgriezies, Pēteris ierauga līdzi nākam mācekli, ko Jēzus mīlēja, kas pie vakariņām bija noliecies pie Jēzus krūts un sacījis: „Kungs, kujrš ir tas, kas tevi nodos?“
21. To ieraudzījis, Pēteris saka Jēzum: „Bet kas būs ar šo, Kungs?“
22. Jēzus viņam saka: „Ja es gribu, lai šis paliek, tiekāms es nāku, kāda tev daļa? Tu seko man!“
23. Tā izgāja šī valoda brāļu starpā: „Šis māceklis nemirs.“ Bet Jēzus viņam nebija sacījis: „Viņš nemirs,“ bet: „Ja es gribu, ka viņš paliek, tiekāms es nāku, kāda tev daļa?“
24. Tas ir tas māceklis, kas liecību dod par šīm lietām un kas šo visu ir uzrakstījis; un mēs zinām, ka viņa liecība ir patiesa.
25. Bet ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus darījis. Ja visas tās pēc kārtas aprakstītu, tad man šķiet, visa pasaule ir nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.