Jāņa ev. 5 NLB

1. Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi.

2. Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir peldvieta, kuru ebrejiski sauc Bētzata, ar piecām kolonādēm.

3. Tajās gulēja daudz neveselu, aklu, tizlu, izkaltušu.

5. Tur bija kāds vīrs, kurš bija nevesels jau trīsdesmit astoņus gadus.

6. Jēzus, redzēdams viņu gulošu un zinādams, ka tādā stāvoklī viņš jau ir ilgu laiku, tam jautāja: “Vai tu gribi kļūt vesels?”

7. Slimais viņam atbildēja: “Kungs, man nav cilvēka, kurš mani ienestu ūdenī, kad tas tiek sakustināts, bet, kamēr es tur nokļūstu pats, cits nokāpj pirms manis.”

8. Jēzus viņam sacīja: “Celies, ņem savu gultu un staigā!”

9. Un tūdaļ šis cilvēks kļuva vesels un ņēma savu gultu un staigāja; bet todien bija sabats.

10. Tad jūdi sacīja izdziedinātajam: “Ir sabats, tu nedrīksti nest savu gultu!”

11. Bet viņš tiem atbildēja: “Kas mani darīja veselu, man teica: ņem savu gultu un staigā!”

12. Tie viņam jautāja: “Kurš ir tas cilvēks, kas tev teica: ņem un staigā?”

13. Bet izdziedinātais nezināja, kurš tas ir, jo Jēzus nozuda ļaužu pūlī, kas tajā vietā bija.

14. Pēc tam Jēzus to atrada templī un viņam sacīja: “Redzi, tu esi kļuvis vesels, negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.”

15. Tad šis cilvēks aizgāja un sacīja jūdiem, ka Jēzus ir tas, kas viņu darījis veselu.

16. Un jūdi sāka Jēzu vajāt, tādēļ ka viņš to bija darījis sabatā.

17. Bet viņš tos uzrunāja: “Mans Tēvs vēl aizvien strādā, un arī es strādāju.”

18. Nu vēl vairāk jūdi meklēja viņu nonāvēt, tādēļ ka viņš ne tikvien neievēroja sabatu, bet arī sauca Dievu par savu Tēvu, sevi pielīdzinādams Dievam.

19. Tad Jēzus atbildēja un tiem teica: “Patiesi, patiesi es jums saku: Dēls nevar pats no sevis darīt neko, ja vien tas neredz Tēvu darām, jo vienīgi to, ko dara Tēvs, tāpat dara arī Dēls.

20. Jo Tēvs mīl Dēlu un rāda viņam visu, ko pats dara, un rādīs lielākus darbus par šiem, tā ka jūs brīnīsieties.

21. Tāpat kā Tēvs mirušos uzmodina un dara dzīvus, arī Dēls atdzīvina, kurus grib.

22. Tēvs netiesā nevienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam,

23. lai visi godātu Dēlu, tāpat kā tie godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, tie negodā Tēvu, kas viņu sūtījis.

24. Patiesi, patiesi es jums saku: kas manus vārdus dzird un tic viņam, kas mani ir sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir pārgājis dzīvībā.

25. Patiesi, patiesi es jums saku: nāk stunda, un tā ir jau tagad, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi, un tie, kas būs dzirdējuši, dzīvos.

26. Tāpat kā Tēvam ir dzīvība sevī pašā, viņš devis arī Dēlam, lai tam būtu dzīvība sevī pašā.

27. Viņš tam devis varu arī tiesāt, tādēļ ka tas ir Cilvēka Dēls.

28. Nebrīnieties par to, jo nāk stunda, kurā visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi

29. un izies ārā: tie, kas darījuši labu, – celsies augšām dzīvībai, bet tie, kas darījuši ļaunu, – notiesāšanai.

30. Es nespēju no sevis darīt neko. Kā es dzirdu, tā tiesāju, un mana tiesa ir taisna, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā gribu, kas mani ir sūtījis.

31. Ja es liecinu par sevi pats, tad mana liecība nav patiesa,

32. ir cits, kas liecina par mani, un es zinu, ka viņa liecība, ko viņš par mani dod, ir patiesa.

33. Jūs sūtījāt pārstāvjus pie Jāņa, un viņš ir apliecinājis patiesību.

34. Ne no cilvēka es pieņemu liecību, bet to saku, lai jūs tiktu izglābti.

35. Viņš bija lukturis, kas deg un apgaismo, bet jūs gribējāt tikai brīdi palīksmoties tā gaismā.

36. Man ir lielāka liecība nekā Jāņa liecība, jo tie darbi, kurus Tēvs man ir devis, lai tos izdaru līdz galam, – šie paši darbi, ko es daru, – liecina par mani, ka mani ir sūtījis Tēvs.

37. Un Tēvs, kas mani sūtījis, ir pats liecinājis par mani. Bet jūs viņa balsi nekad neesat dzirdējuši, nedz viņa vaigu redzējuši,

38. un jums nav viņa vārda, kas jūsos paliek, jo jūs neticat tam, ko viņš ir sūtījis.

39. Jūs pētāt Rakstus, jo jūs domājat tur gūt mūžīgo dzīvību, un tie ir, kas liecina par mani!

40. Bet jūs negribat nākt pie manis, lai jums būtu dzīvība.

41. Es nepieņemu godu no cilvēkiem,

42. bet jūs es pazīstu – jūsos nav Dieva mīlestības.

43. Es esmu nācis sava Tēva vārdā, bet jūs mani nepieņemat. Ja cits nāks savā vārdā, to jūs pieņemsiet.

44. Kā jūs varat ticēt, godu viens no otra pieņemdami, bet to godu, kas ir no vienīgā Dieva, to jūs nemeklējat?

45. Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Ir kāds, kas jūs apsūdz, – Mozus, uz kuru jūs cerat.

46. Ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī man, jo par mani viņš ir rakstījis.

47. Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem?”