Jāņa ev. 7 LG8

1. Un pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju; jo Viņš negribēja staigāt pa Jūdeju, tāpēc ka Jūdi Viņu meklēja nokaut.

2. Un Jūdu Būdiņu svētki bija tuvu.

3. Tad Viņa brāļi uz To sacīja: “Ej jel projām no šejienes, un noej uz Jūdu zemi, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari.

4. Jo neviens neko nedara slepenībā, kas grib kļūt zināms. Ja Tu tādas lietas dari, tad rādies pasaulei.”

5. Jo pat Viņa brāļi neticēja uz Viņu.

6. Tad Jēzus uz tiem saka: “Mans laiks vēl nav klāt; bet jūsu laiks ir vienmēr klāt.

7. Pasaule jūs nevar ienīdēt, bet Mani viņa ienīst, jo Es liecību dodu par to, ka viņas darbi ļauni.

8. Ejat jūs uz šiem svētkiem, Es vēl neeju uz šiem svētkiem; jo Mans laiks vēl nav nācis.”

9. Un to uz tiem sacījis, Viņš palika Galilejā.

10. Bet kad Viņa brāļi bija aizgājuši, tad Viņš arīdzan gāja uz svētkiem, ne ļaudīm redzot, bet kā paslepeni.

11. Tad Jūdi Viņu meklēja svētkos un sacīja: “Kur Viņš ir?”

12. Un tur Viņa dēļ daudz valodas bija pie ļaudīm, jo citi sacīja: “Viņš ir labs;” un citi sacīja: “Nē, bet Viņš ļaudis pieviļ.”

13. Tomēr neviens droši par Viņu nerunāja, jo tie bijās no Jūdiem.

14. Bet svētku vidū Jēzus gāja Dieva namā un mācīja.

15. Un Jūdi brīnījās sacīdami: “Kā šis rakstus zina un tomēr tos nav mācījies?”

16. Jēzus tiem atbildēja un sacīja: “Mana mācība nav Mana, bet Tā, kas Mani sūtījis.

17. Ja kas grib Viņa prātu darīt, tas atzīs, vai šī mācība ir no Dieva, jeb vai Es pats no Sevis runāju.

18. Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu; bet kas meklē Tā godu, kas Viņu sūtījis, Tas ir patiesīgs, un iekš Tā nav netaisnības.

19. Vai Mozus jums nav bauslību devis, un neviens no jums nedara pēc bauslības? Kam jūs meklējat Mani nokaut?”

20. Ļaudis atbildēja un sacīja: “Tev ir velns. Kas Tevi meklē nokaut?”

21. Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vienu darbu Es esmu darījis, un jūs visi brīnāties.

22. Mozus jums apgraizīšanu ir devis, (nevis tā, ka tā būtu no Mozus, bet no tēviem,) un jūs cilvēku apgraizāt sabatā.

23. Ja cilvēks apgraizīšanu dabū sabatā, lai Mozus bauslība netop pārkāpta, ko jūs tad par Mani apskaistaties, ka Es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu?

24. Nespriežat pēc tā, kas priekš acīm, bet spriežat taisnu tiesu.”

25. Tad kādi no Jeruzālemes ļaudīm sacīja: “Vai šis nav Tas, ko tie meklē nokaut?

26. Un redzi, Viņš droši runā, un tie uz Viņu nesaka nenieka. Vai mūsu virsnieki tagad tiešām atzinuši, ka Šis patiesi ir Kristus?

27. Bet mēs Viņu zinām, no kurienes Viņš ir; bet kad Kristus nāks, tad neviens nezinās, no kurienes Viņš ir.”

28. Tad Jēzus Dieva namā mācīdams sauca un sacīja: “Jūs Mani pazīstat un zināt, no kurienes Es esmu? Bet Es neesmu nācis pats no Sevis, bet kas Mani sūtījis, Tas ir patiesīgs; To jūs nepazīstat.

29. Bet Es To pazīstu, jo Es esmu no Viņa, un Viņš Mani sūtījis.”

30. Tad tie Viņu meklēja gūstīt; tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.

31. Bet daudz no ļaudīm ticēja uz Viņu un sacīja: “Kad Kristus nāks, vai Tas vairāk brīnuma zīmes darīs, nekā tās, ko Šis ir darījis?”

32. Farizeji dzirdēja, ka ļaudīm tādas valodas bija par Viņu. Un farizeji un augstie priesteri sūtīja sulaiņus, lai tie Viņu gūstītu.

33. Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Vēl mazu brīdi Es esmu pie jums un noeju pie Tā, kas Mani sūtījis.

34. Jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet, un tur, kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt.”

35. Tad Jūdi sacīja savā starpā: “Kur Šis noies, ka mēs Viņu neatradīsim? Vai Viņš noies pie tiem, kas ir izklīduši starp Grieķiem, un Grieķus mācīs?

36. Kas tie par vārdiem, ko Šis runā: jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet? Un: kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt?”

37. Un beidzamajā, lielajā svētku dienā, Jēzus stāvēja un sauca sacīdams: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!

38. Kas tic uz Mani, kā raksti saka, no tā miesas dzīvā ūdens straumes tecēs.”

39. Un Viņš to sacīja par Garu, ko tiem būs dabūt, kas tic uz Viņu; jo Svētais Gars vēl nebija, tāpēc ka Jēzus vēl nebija apskaidrots.

40. Tad daudz no ļaudīm šo vārdu dzirdēdami sacīja: “Šis patiesi ir pravietis.”

41. Citi sacīja: “Viņš ir Kristus;” bet citi sacīja: “Vai Kristus nāks no Galilejas?

42. Vai raksts nav sacījis, ka no Dāvida cilts un no Bētlemes pilsētiņas, kur Dāvids bija, Kristus nāks?”

43. Tad šķelšanās cēlās starp ļaudīm Viņa dēļ.

44. Bet kādi no tiem gribēja Viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika.

45. Tad sulaiņi nāca pie augstiem priesteriem un farizejiem, un šie uz viņiem sacīja: “Kāpēc Viņu neesat atveduši?”

46. Sulaiņi atbildēja: “Nemūžam cilvēks tā vēl nav runājis kā šis Cilvēks.”

47. Tad farizeji tiem atbildēja: “Vai jūs arīdzan esat pievilti?

48. Vai gan kāds no virsniekiem jeb no farizejiem uz Viņu ticējis?

49. Bet šie ļaudis, kas bauslību neprot, ir nolādēti.”

50. Nikodēms, kas naktī bija nācis pie Viņa, viens no tiem būdams, uz tiem sacīja:

51. “Vai mūsu bauslība notiesā kādu cilvēku, ja tā iepriekš viņu nav uzklausījusi un nav dabūjusi zināt, ko viņš dara?”

52. Tie atbildēja un uz to sacīja: “Vai tu arīdzan esi no Galilejas? Pārmeklē un raugi, ka no Galilejas neviens pravietis nav cēlies.”

53. Un ikviens nogāja savā namā.