Jāņa ev. 8 NLB
1. Bet Jēzus aizgāja uz Olīvkalnu.
2. Rīta agrumā viņš atkal bija templī, un visa tauta nāca pie viņa, un viņš apsēdies tos mācīja.
3. Tad rakstu mācītāji un farizeji atved pie viņa sievieti, kura pieķerta laulības pārkāpšanā, un, to vidū nostādījuši,
4. viņam sacīja: “Skolotāj, šī sieviete ir pieķerta laulības pārkāpšanas brīdī,
5. bet Mozus mums bauslībā pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Un ko saki tu?”
6. Viņi tā sacīja, viņu kārdinādami, lai varētu viņu apsūdzēt. Bet Jēzus noliecies ar pirkstu rakstīja uz zemes.
7. Kad nu tie nerimās izjautāt, viņš piecēlās un tiem teica: “Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!” –
8. un atkal noliecies rakstīja uz zemes.
9. To dzirdējuši, viņi cits pēc cita gāja projām, sākot ar vecākajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievieti, kas stāvēja vidū.
10. Jēzus piecēlās un viņai jautāja: “Sieviete, kur viņi ir? Neviens tevi nenotiesāja?”
Jēzus – pasaules gaisma11. Viņa teica: “Nē, Kungs, neviens!” Tad Jēzus sacīja: “Arī es tevi nenotiesāju; ej un no šī brīža vairs negrēko!”
12. Tad Jēzus atkal runāja uz tiem: “ES ESMU pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.”
13. Tad farizeji viņam sacīja: “Tu pats liecini par sevi, tava liecība nav uzticama.”
14. Jēzus tiem atbildēja un sacīja: “Ja es arī liecinu par sevi pats, tad tomēr mana liecība ir uzticama, jo es zinu, no kurienes es esmu nācis un kurp eju, bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kurp eju.
15. Jūs tiesājat pēc miesas, es netiesāju nevienu.
16. Bet, ja es arī tiesāju, mans spriedums ir uzticams, jo es neesmu viens, ar mani ir arī Tēvs, kas mani sūtījis.
17. Un arī jūsu bauslībā ir rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir uzticama.
18. Es esmu, kas liecina par sevi, un par mani liecina Tēvs, kas mani sūtījis.”
19. Tad tie viņam sacīja: “Kur ir tavs Tēvs?” Jēzus atbildēja: “Nedz mani jūs pazīstat, nedz manu Tēvu; ja jūs mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī manu Tēvu.”
“Kurp es eju, jūs nevarat nākt”20. Šos vārdus viņš, mācīdams templī, runāja pie tempļa mantnīcas, un neviens viņu neņēma ciet, jo viņa stunda vēl nebija pienākusi.
21. Un atkal Jēzus viņiem sacīja: “Es aizeju, un jūs meklēsiet mani, un jūs mirsiet savā grēkā. Kurp es eju, jūs nevarat nākt.”
22. Tad jūdi teica: “Viņš taču nedarīs sev galu, ka tā saka: kurp es eju, jūs nevarat nākt.”
23. Bet viņš tiem teica: “Jūs esat no tā, kas lejā, es – no tā, kas augšā, jūs esat no šīs pasaules, bet es neesmu no šīs pasaules.
24. Es jums to esmu sacījis, ka jūs mirsiet savos grēkos. Ja jūs neticēsiet, ka es tas esmu, jūs mirsiet savos grēkos.”
25. Tad tie viņam jautāja: “Kas tu esi?” Jēzus tiem teica: “Ko lai jums saku vispirms?
26. Man ir daudz kas sakāms par jums un spriežams; bet tas, kas mani sūtījis, ir patiess, un to, ko no viņa esmu dzirdējis, es runāju pasaulei.”
27. Bet tie nesaprata, ka viņš tiem runāja par Tēvu.
28. Tad Jēzus tiem sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu paaugstināsiet, tad jūs sapratīsiet, ka es tas esmu un ka es neko nedaru no sevis, bet es runāju tā, kā Tēvs mani ir mācījis.
29. Un, kas mani ir sūtījis, tas ir ar mani. Viņš nav atstājis mani vienu, jo es vienmēr daru to, kas viņam labpatīk.”
“Patiesība darīs jūs brīvus”30. Kad viņš to visu runāja, daudzi sāka ticēt viņam.
31. Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas ticēja viņam: “Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi
32. un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.”
33. Tie viņam atbildēja: “Mēs esam Ābrahāma pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši. Kā tad tu saki: jūs kļūsiet brīvi?”
34. Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas dara grēku, ir grēka vergs.
35. Bet vergs nepaliek namā vienmēr, Dēls paliek vienmēr.
36. Ja nu Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.
37. Zinu, ka esat Ābrahāma pēcnācēji, un tomēr jūs mani meklējat nonāvēt, jo manam vārdam nav vietas jūsos.
“Jūs esat no sava tēva – velna”38. Es runāju to, ko esmu redzējis pie sava Tēva, bet jūs darāt, ko no sava tēva esat dzirdējuši.”
39. Tie viņam atbildēja: “Mūsu tēvs ir Ābrahāms.” Jēzus viņiem teica: “Ja jūs esat Ābrahāma bērni, dariet Ābrahāma darbus!
40. Bet tagad jūs meklējat nonāvēt mani, cilvēku, kas jums runājis patiesību, ko esmu dzirdējis no Dieva. To Ābrahāms nav darījis.
41. Jūs darāt sava tēva darbus!” Tad tie viņam sacīja: “Mēs neesam dzimuši netiklībā, viens ir mūsu Tēvs – Dievs!”
42. Jēzus viņiem teica: “Ja Dievs būtu jūsu Tēvs, jūs būtu mani mīlējuši, jo es esmu izgājis no Dieva un esmu atnācis. Ne no sevis esmu nācis, bet no tā, kas mani sūtījis.
43. Kādēļ jūs manu runu nesaprotat? Tādēļ, ka jūs nespējat uzklausīt manu vārdu.
44. Jūs esat no sava tēva – velna, un jūs gribat darīt sava tēva kārības. Viņš no iesākuma ir bijis cilvēka slepkava un nav pastāvējis patiesībā, jo viņā nav patiesības. Kad viņš runā melus, viņš runā to, kas ir no viņa paša, jo viņš ir melis un melu tēvs.
45. Bet jūs neticat man, tādēļ ka es saku patiesību.
46. Kurš no jums var man pārmest grēku? Ja es saku patiesību, kādēļ jūs man neticat?
Jēzus bija pirms Ābrahāma47. Kas ir no Dieva, tas dzird Dieva vārdus, jūs nedzirdat tādēļ, ka neesat no Dieva.”
48. Jūdi viņam sacīja: “Vai mēs nesakām pareizi, ka tu esi samarietis un tevi apsēdis dēmons?”
49. Jēzus atbildēja: “Mani nav apsēdis dēmons, bet es godāju savu Tēvu un jūs mani liekat negodā.
50. Bet es nemeklēju savu godu; ir viens, kurš meklē un tiesā.
51. Patiesi, patiesi es jums saku: kas manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs nemūžam.”
52. Tad jūdi viņam sacīja: “Nu mēs zinām, ka tevi apsēdis dēmons. Ābrahāms ir miris un arī pravieši, un tu saki: kas manus vārdus turēs, tas nāves nebaudīs nemūžam.
53. Vai tad tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas ir nomiris, un arī pravieši ir nomiruši? Par ko tu sevi turi?”
54. Jēzus atbildēja: “Ja es pats sevi pagodinātu, mans gods nav nekas. Tas, kurš mani pagodina, ir mans Tēvs, par viņu jūs sakāt: viņš ir mūsu Dievs!
55. Jūs nekad viņu neesat pazinuši, bet es viņu zinu. Ja es sacītu, ka viņu nezinu, tad es būtu melis, līdzīgs jums. Bet es viņu zinu un turu viņa vārdu.
56. Ābrahāms, jūsu tēvs, ielīksmojās cerībā ieraudzīt manu dienu, un viņš ieraudzīja un priecājās.”
57. Tad jūdi viņam sacīja: “Tev vēl nav ne piecdesmit gadu, un tu esi redzējis Ābrahāmu?”
58. Jēzus viņiem teica: “Patiesi, patiesi es jums saku: ES ESMU, pirms vēl Ābrahāms tapa!”
59. Tad tie ņēma rokās akmeņus, lai mestu uz viņu. Bet Jēzus nozuda un izgāja no tempļa.