Jozuas 10 NLB
1. Kad Jeruzālemes ķēniņš Adonī-Cedeks izdzirdēja, ka Jozua ieņēmis Aju un to pagalam nopostījis, ka darījis ar Aju un tās ķēniņu tāpat kā ar Jēriku un tās ķēniņu, ka Gibeonas iemītnieki noslēguši mieru ar Israēlu un palikuši pie tiem dzīvot,
2. tad viņš nobijās, jo Gibeona bija liela pilsēta, gluži kā viena no ķēniņa pilsētām, un tā bija lielāka nekā Aja, un visi tās vīri bija spēkavīri.
3. Tad Jeruzālemes ķēniņš Adonī-Cedeks sūtīja pie Hebronas ķēniņa Hohāma un Jarmūtas ķēniņa Pirāma, un pie Lāhīšas ķēniņa Jāfīas, un pie Eglonas ķēniņa Debīra, sacīdams:
4. “Nāciet un palīdziet man! Sakausim Gibeonu, jo tie noslēguši mieru ar Jozuu un Israēla dēliem!”
5. Tad tie sapulcējās un nāca – pieci amoriešu ķēniņi: Jeruzālemes ķēniņš, Hebronas ķēniņš, Jarmūtas ķēniņš, Lāhīšas ķēniņš un Eglonas ķēniņš, un kopā ar saviem karapulkiem tie nocietinājās iepretī Gibeonai un sāka pret to karu.
6. Un Gibeonas vīri sūtīja pie Jozuas uz Gilgālas nometni, sacīdami: “Neatraujiet saviem kalpiem palīdzīgu roku, steidziet ātri šurp, glābiet mūs un nāciet palīgā, jo pret mums sapulcējušies visi amoriešu ķēniņi, kas mīt kalnos!”
7. Un Jozua kopā ar visiem saviem karavīriem un visiem varenajiem spēkavīriem devās ceļā no Gilgālas.
8. Un Kungs teica Jozuam: “Nebaidies no tiem, jo es viņus esmu atdevis tavā rokā – ne vīrs nepastāvēs tavā priekšā!”
9. Jozua tiem uzbruka piepeši – visu nakti viņš bija nācis no Gilgālas!
10. Un Kungs tos izbiedēja Israēla priekšā, un Israēls kautin sakāva tos pie Gibeonas un vajāja ceļā uz Bēt-Horonas pāreju, un kāva tos līdz pat Azēkai un Makēdai.
11. Kad viņi bēga no Israēla dēliem lejup pa Bēt-Horonas nogāzi, Kungs līdz pašai Azēkai tiem uzsūtīja krusu kā lielus akmeņus, un tie mira – no krusas akmeņiem mira daudz vairāk, nekā Israēla dēli nokāva ar zobenu.
12. Tad Jozua runāja uz Kungu – tajā dienā, kad Kungs nodeva Israēla dēliem amoriešus. Israēla acu priekšā viņš teica: “Saule, apstājies Gibeonā! Mēness, Ajalonas ielejā!”
13. Un saule apstājās un mēness stāvēja, kamēr tauta atrieba saviem ienaidniekiem. Vai par to nav rakstīts Taisnajo grāmatā?! Tad saule stāvēja debesu vidū un nesteidza rietēt visu dienu.
Piecu ķēniņu sakāve14. Tādas dienas nav bijis ne pirms, ne pēc tam – kad Kungs būtu klausījis cilvēka balsij! – jo Kungs karoja par Israēlu.
15. Jozua kopā ar visu Israēlu atgriezās Gilgālas nometnē.
16. Bet tie pieci ķēniņi bēga un paslēpās Makēdas alā.
17. Jozuam tika pavēstīts: “Tie pieci ķēniņi ir atrasti paslēpušies Makēdas alā!”
18. Un Jozua teica: “Aizripiniet alas ieejai priekšā lielus akmeņus un nolieciet pie tās vīrus, lai sargā!
19. Bet paši tur nepalieciet, dzenieties pakaļ saviem ienaidniekiem, izkaujiet tos līdz pēdējam, neļaujiet tiem nokļūt viņu pilsētās, jo Kungs, jūsu Dievs, tos nodevis jūsu rokā!”
20. Kad Jozua un Israēla dēli bija tos kautin apkāvuši un tie bija pagalam, un daži atlikušie nokļuva savās nocietinātajās pilsētās,
21. tad visi ļaudis sveiki un veseli atgriezās nometnē pie Jozuas, kas bija Makēdā. Pēc tam par Israēla dēliem neviens vairs mēli nekulstīja!
22. Un Jozua teica: “Atveriet alas ieeju un vediet pie manis no alas tos piecus ķēniņus!”
23. Un viņi tā darīja – izveda pie viņa no alas tos piecus ķēniņus: Jeruzālemes ķēniņu, Hebronas ķēniņu, Jarmūtas ķēniņu, Lāhīšas ķēniņu un Eglonas ķēniņu.
24. Kad tie bija atveduši šos piecus ķēniņus pie Jozuas, Jozua sasauca visus Israēla vīrus un teica karavadoņiem, kas bija nākuši kopā ar viņu: “Nāciet un lieciet savu kāju uz kakla šiem ķēniņiem!” – un tie nāca un lika savas kājas tiem uz kakla.
25. Jozua tiem sacīja: “Nebaidieties un nebaiļojieties! Esiet stipri un sīksti – tā Kungs darīs visiem jūsu ienaidniekiem, pret ko jums būs jācīnās!”
26. Pēc tam Jozua kāva un nonāvēja viņus un pakāra piecos kokos – tie karājās kokos līdz vakaram.
27. Kad saule laidās uz rietu, Jozua pavēlēja tos noņemt no kokiem un iemest alā, kur tie bija slēpušies, bet alas ieejai priekšā aizvēla lielus akmeņus – tie tur ir līdz pat šai dienai.
28. Todien Jozua ieņēma Makēdu, izkāva to ar zobena asmeni, un arī tās ķēniņu viņš iznīcināja un ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! Makēdas ķēniņam viņš darīja tāpat, kā bija darījis Jērikas ķēniņam.
29. Tad Jozua kopā ar visu Israēlu devās no Makēdas uz Libnu un cīnījās pret Libnu.
30. Un Kungs nodeva Israēla rokā gan Libnu, gan tās ķēniņu, un viņš kāva to ar zobena asmeni – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! Viņš darīja tās ķēniņam tāpat, kā bija darījis Jērikas ķēniņam.
31. No Libnas Jozua kopā ar visu Israēlu devās uz Lāhīšu, aplenca un karoja pret to.
32. Arī Lāhīšu Kungs nodeva Israēla rokā, un viņš to ieņēma, otrā dienā viņš izkāva to ar zobena asmeni – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija! – tāpat kā bija darījis ar Libnu.
33. Tad Gezeras ķēniņš Horāms nāca palīgā Lāhīšai, bet Jozua sakāva viņu un viņa ļaudis tā, ka neviens viņam nepalika pāri!
34. No Lāhīšas Jozua kopā ar visu Israēlu devās uz Eglonu, aplenca to un karoja pret to.
35. Todien viņi to ieņēma un izkāva ar zobena asmeni – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija! – todien viņš to iznīcināja, tāpat kā bija darījis ar Lāhīšu.
36. Tad Jozua kopā ar visu Israēlu no Eglonas devās uz Hebronu un aplenca to.
37. Un viņš ieņēma to un izkāva ar zobena asmeni – tās ķēniņu, visas tās piepilsētas, ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! – tāpat kā bija darījis ar Eglonu, viņš iznīcināja arī to – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija!
38. Tad Jozua kopā ar visu Israēlu atgriezās Debīrā un cīnījās pret to.
39. Viņš ieņēma to, saņēma gūstā tās ķēniņu un visas tās piepilsētas, tie izkāva tās ar zobena asmeni – iznīcināja ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! – kā viņš bija darījis Hebronai, tāpat viņš darīja Debīrai un tās ķēniņam, tāpat kā bija darījis Libnai un tās ķēniņam!
40. Jozua izkāva visu zemi – kalnieni un dienvidu līdzenumu, un zemieni, un piekalni, un visus ķēniņus, ka pāri nepalika neviens. Viņš iznīcināja visus, kam dzīva dvaša, kā Kungs, Israēla Dievs, bija pavēlējis.
41. Jozua tos kāva no Kādēš-Barnēas līdz Gazai un visā Gošenes zemē līdz Gibeonai.
42. Visus šos ķēniņus un viņu zemes Jozua iekaroja vienā reizē – jo par Israēlu karoja Kungs, Israēla Dievs!
43. Tad Jozua kopā ar visu Israēlu atgriezās Gilgālas nometnē.