Jozuas 11 NLB

1. Kad to izdzirdēja Hācoras ķēniņš Jābīns, tas sūtīja pie Mādonas ķēniņa Jobāba, pie Šimronas ķēniņa un pie Ahšafas ķēniņa,

2. un pie ķēniņiem, kas ziemeļu kalnienē un klajumā uz dienvidiem no Kineretas, un zemienē, un uz vakariem, Nāfat-Dorā –

3. pie kanaāniešiem austrumos un rietumos, pie amoriešiem un hetiešiem, periziešiem un jebūsiešiem kalnienē, un pie hiviešiem Hermona pakājē, Micpas zemē.

4. Tie iznāca ar visiem saviem karapulkiem – ļaužu bija tik daudz kā smilšu jūras malā un varen daudz zirgu un kararatu!

5. Visi šie ķēniņi sapulcējās, nāca un nocietinājās pie Mēromas ūdeņiem, lai karotu ar Israēlu.

6. Un Kungs teica Jozuam: “Nebaidies no tiem, jo rīt ap šo laiku es ļaušu Israēlam tos visus nokaut. Viņu zirgiem pārgrieziet cīpslas, bet kaujas ratus sadedziniet ugunī!”

7. Tad Jozua ar visiem saviem karavīriem devās tiem pretī uz Mēromas ūdeņiem un pēkšņi uzbruka tiem.

8. Un Kungs nodeva tos Israēlam, kurš tos sakāva un vajāja līdz lielajai Sidonai, Misrefot-Maimai un Micpas ielejai, kas austrumos, un kāva tos, kamēr neviens nepalika pāri.

9. Jozua darīja tiem, kā Kungs bija teicis, – pārgrieza viņu zirgiem cīpslas, bet kaujas ratus sadedzināja ugunī.

10. Tad Jozua griezās atpakaļ, ieņēma Hācoru un ar zobenu nokāva tās ķēniņu. Pirms tam Hācora bija galvenā turienes ķēniņvalsts.

11. Viņi nokāva visus, kas tur bija, – iznīdēja, ka nepalika neviens, kam dvaša! – un Hācoru nodedzināja ar uguni.

12. Visas to ķēniņu pilsētas Jozua ieņēma un ķēniņus nokāva ar zobena asmeni – pagalam tos iznīdēja, kā bija pavēlējis Kunga kalps Mozus.

13. Taču nevienu no tām pilsētām, kas stāvēja uz pakalniem, Israēls nenodedzināja, vienīgi Hācoru, ko nodedzināja Jozua.

14. Visu, kas tajās pilsētās bija laupāms, arī lopus, Israēla dēli salaupīja sev, taču visus ļaudis tie kāva ar zobena asmeni – kamēr nebija tos iznīcinājuši tā, ka neviens, kam dvaša, nepalika pāri!

15. Kā Kungs pavēlēja savam kalpam Mozum, tā Mozus pavēlēja Jozuam, un tā Jozua darīja – viņš nenovērsās no tā, ko Kungs Mozum bija pavēlējis.

16. Un Jozua ieņēma visu kalnienes zemi un visu Negebu, un visu Gošenes zemi, un zemieni, un klajumu, un Israēla kalnieni un zemieni –

17. no Hālāka kalna, kas slejas pret Seīru, līdz Baal-Gādai Lebanona ielejā, Hermona kalna pakājē – viņš sagūstīja visus to ķēniņus, kāva viņus un nonāvēja.

18. Jozuas karš ar šiem ķēniņiem ilga daudzas dienas.

19. Izņemot Gibeonas iemītniekus hiviešus, nebija pilsētas, kas būtu līgusi mieru ar Israēla dēliem, – viņi visus sagūstīja karā.

20. Tā tas notika, tādēļ ka Kungs bija nocietinājis viņu sirdis un sakūdījis uz karu pret Israēlu, lai tie tiktu atdoti iznīcības lāstam bez žēlastības, lai tie tiktu iznīcināti, kā Kungs bija pavēlējis Mozum.

21. Tolaik Jozua devās un izkāva anākiešus – kalnienē, Hebronā, Debīrā, Anābā un visā Jūdas kalnienē, un visā Israēla kalnienē – viņu pilsētas Jozua pagalam iznīdēja.

22. Israēla dēlu zemē nepalika neviena anākieša – tie palika tikai Gazā, Gatā un Ašdodā.

23. Jozua ieņēma visu zemi – visu, kā Kungs bija teicis, – un Jozua atdeva to par mantojumu Israēlam pēc katra daļas viņa ciltī. Tad zeme atguvās no kara.