Jozuas 13 NLB
1. Jozua bija vecs, jau krietni gados, un Kungs viņam teica: “Tu esi jau vecs, jau krietni gados, bet šajā zemē vēl atlicis daudz ko iemantot!
2. Šīs zemes vēl palikušas: visas filistiešu un gešūriešu robežas
3. no Šīhoras, kas blakus Ēģiptei, līdz Ekronas robežai ziemeļos, kas piekrīt kanaāniešiem, pieciem filistiešu augstmaņiem – Gazas, Ašdodas, Aškelonas, Gatas, Ekronas – un vēl aviešiem.
4. Uz dienvidiem – visa kanaāniešu zeme, no Sidoniešu alas līdz Afēkai, amoriešu robežām.
5. Un gebaliešu zeme un viss Lebanons uz saules lēkta pusi no Baal-Gādas Hermona kalna pakājē līdz pat Hamātas pieejai,
6. visi kalnienes iemītnieki no Lebanona līdz Misrefot-Maimai, visi sidonieši – tos es pats padzīšu Israēla dēlu priekšā, tikai izlozē tās par mantojumu Israēlam, kā es tev pavēlēju!
Zemes Jardānas austrumkrastā7. Un tagad sadali šīs zemes par mantojumu deviņām ciltīm un pusei Manases cilts!”
8. Otra puse cilts kopā ar rūbeniešiem un gādiešiem savu mantojumu, ko Mozus tiem piešķīra uz austrumiem viņpus Jardānas, jau saņēma, kad Kunga kalps Mozus tiem to piešķīra, –
9. no Aroēras, kas Arnonas upes krastā, un pilsētas, kas ielejai pa vidu, un visu Mēdbas līdzenumu līdz pat Dībonai,
10. un arī visas amoriešu ķēniņa Sīhona, kurš valdīja Hešbonā, pilsētas līdz pat Amona dēlu robežām,
11. un Gileādu, un gešūriešu un maahiešu robežas, un visu Hermona kalnu, un visu Bāšānu līdz Salhai,
12. visu Bāšānas ķēniņa Oga valstību – viņš valdīja Aštārotā un Edreī, viņš bija atlicis no milžiem, kurus bija sakāvis un padzinis Mozus.
13. Taču Israēla dēli nepadzina gešūriešus un maahiešus, un gešūrieši un maahieši mīt Israēla dēlu vidū līdz šai dienai.
Rūbena cilts apgabals14. Tikai Levī ciltij Mozus nebija piešķīris mantojumu – tās mantojums ir Kunga, Israēla Dieva, dedzināmie upuri, kā viņš pavēlējis.
15. Mozus deva zemi Rūbena dēlu ciltij pēc viņu dzimtām –
16. viņu robežas stiepās no Aroēras, kas Arnonas upes malā, un pilsētas ielejas vidū līdz visam Mēdbas līdzenumam,
17. Hešbonai un visām pilsētām, kas līdzenumā, – Dībonai un Bāmot-Baālai, un Bēt-Baal-Meonai,
18. un Jahacai, un Kedēmotai, un Mefāatai,
19. un Kirjataimai, un Sibmai, un Ceret-Šaharai, kas ielejas kalnā,
20. un Bēt-Peorai, un Pisgas nogāzēm, un Bēt-Ješīmotai,
21. un visām līdzenuma pilsētām, un visai amoriešu ķēniņa Sīhona ķēniņvalstij – viņš valdīja Hešbonā, viņu Mozus bija sakāvis kopā ar Midjāna vadoņiem Evī, Rekemu, Cūru, Hūru un Rebu, Sīhonas vadoņiem, kuri mita tajā zemē.
22. Kopā ar visiem, kas tika nokauti, Israēla dēli ar zobenu bija nokāvuši arī pareģi Bileāmu, Beora dēlu.
Gāda cilts apgabals23. Rūbena dēlu robeža bija Jardāna – tas bija rūbeniešu mantojums pēc viņu dzimtām, viņu pilsētas un viņu ciemati.
24. Mozus deva zemi Gāda ciltij – Gāda dēliem pēc viņu dzimtām.
25. Viņu robežas bija Jaazēra un visas Gileādas pilsētas, un puse no Amona dēlu zemes līdz Aroērai, kas blakus Rabai,
26. un no Hešbonas līdz Rāmat-Micpai, Betonīma un Mahanaima līdz Debīras robežām,
27. un ielejā Bēt-Hārāma un Bēt-Nimra, un Sukota, un Cāfona – tas bija atlicis no Hešbonas ķēniņa Sīhona ķēniņvalsts viņpus Jardānas uz austrumiem. Jardāna bija robeža līdz Kineretas jūras malai.
Apgabals pusei Manases cilts28. Tas bija Gāda dēlu mantojums pēc viņu dzimtām – viņu pilsētas un viņu ciemati.
29. Un Mozus deva zemi arī pusei Manases cilts – pusei Manases dēlu cilts pēc viņu dzimtām.
30. Viņu robežas stiepās no Mahanaimas – visa Bāšāna, visa Bāšānas ķēniņa Oga ķēniņvalsts, un visi Jaīra ciemi, kas Bāšānā, sešdesmit pilsētas,
31. un puse no Gileādas, un Aštārotā, un Edreī, Bāšānas ķēniņa Oga ķēniņvalsts pilsētas – tās tika Manases dēla Māhīra dēliem, pusei Māhīra dēlu pēc viņu dzimtām.
32. Tā Mozus sadalīja Moāba klajumus viņpus Jardānas, uz austrumiem no Jērikas.
33. Bet Levī ciltij Mozus nedeva mantojumu – to mantojums ir Kungs, Israēla Dievs, kā viņš tiem pavēlējis!