Jozuas 14 LG8

1. To nu Israēla bērni iemantojuši Kanaāna zemē, ko viņiem ir izdalījuši Eleazars, priesteris, un Jozuas, Nuna dēls, un tie augstie Israēla bērnu cilts tēvi.

2. Caur meslošanu tiem dalīja, kā Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis, dot deviņām ciltīm un pusciltij.

3. Jo divām ciltīm un pusciltij Mozus bija devis daļu viņpus Jordānes, bet Levītiem viņš nekādu zemes daļu nebija devis viņu starpā.

4. Jo Jāzepa bērnu bija divas ciltis, Manasus un Efraīms; un Levītiem nedeva nekādu īpašu daļu zemē, bet pilsētas vien, kur dzīvot, un ganības viņu lopiem un viņu īpašumam.

5. Kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, tā Israēla bērni darīja un izdalīja zemi.

6. Tad Jūda bērni piegāja pie Jozuas Gilgalā, un Kālebs, Jefunna dēls, no Keniza bērniem, sacīja uz viņu: tu zini vārdu, ko Tas Kungs uz Mozu, Dieva vīru, ir runājis Kādeš Barneā manis pēc un tevis pēc.

7. Es biju četrdesmit gadus vecs, kad Mozus, Tā Kunga kalps, mani sūtīja no Kādeš Barneas, zemi izlūkot, un es viņam atsacīju, tā kā tas bija manā sirdī.

8. Bet mani brāļi, kas man bija gājuši līdz, tie darīja ļaužu sirdi bailīgu, bet es Tam Kungam, savam Dievam, pareizi klausīju.

9. Tad Mozus tai dienā zvērēja un sacīja: zeme, kur tu ar savu kāju esi minis, tev un taviem bērniem būs par daļu mūžam; jo tu Tam Kungam, manam Dievam, esi pareizi klausījis.

10. Un nu redzi, Tas Kungs manu dzīvību ir uzturējis, tā kā Viņš ir runājis, un ir četrdesmit un pieci gadi no tā laika, kad Tas Kungs šo vārdu uz Mozu runāja, Israēlim tuksnesī staigājot, un nu redzi, es šodien esmu astoņdesmit piecus gadus vecs.

11. Es vēl šodien esmu tik stiprs, kā tai dienā kad Mozus mani izsūtīja; kāds mans spēks bija to brīdi, tāds ir mans spēks šo brīdi uz karu, uz iziešanu un ieiešanu.

12. Un nu, dod man šo kalnu zemi, par ko Tas Kungs tai dienā runājis, jo tu tai dienā esi dzirdējis, ka tur dzīvo Anaķieši, un tur ir lielas stipras pilsētas; varbūt Tas Kungs būs ar mani, ka es tos varu izdzīt, tā kā Tas Kungs runājis.

13. Tad Jozuas viņu svētīja un deva Kālebam, Jefunna dēlam, Hebroni par daļu.

14. Tā tad Hebrone Kālebam, Jefunna dēlam, no Keniza bērniem, tika par daļu līdz šai dienai, tāpēc ka tas Tam Kungam, Israēla Dievam, pareizi bija klausījis.

15. Bet Hebrones vārds bija vecos laikos Kirjat Arba (Arbas pilsēta), tas ir bijis viens liels cilvēks starp Anaķiešiem. Un zemei bija miers no karošanas.