Jozuas 14 NLB
1. Šo visu Israēla dēli iemantoja Kanaāna zemē – to viņiem deva mantojumā priesteris Elāzārs un Jozua, Nūna dēls, un Israēla dēlu cilts tēvu galvenie.
2. To viņi iemantoja, metot lozes, kā Kungs caur Mozu bija pavēlējis deviņām ciltīm un pusei cilts.
3. Jo divām ciltīm un pusei cilts Mozus jau bija devis mantojumu viņpus Jardānas, taču levītiem viņš nedeva mantojumu, –
4. Jāzepa dēliem bija divas ciltis – Manase un Efraims, bet levītiem viņu zemes daļa netika dota, vienīgi pilsētas, kur dzīvot, un ganības ganāmpulkiem un lopiem.
Kālebam tiek piešķirta Hebrona5. Kā Kungs Mozum bija pavēlējis, tā Israēla dēli darīja – sadalīja zemi.
6. Tad Jūdas dēli nāca pie Jozuas uz Gilgālu, un kenazietis Kālebs, Jefunnes dēls, viņam sacīja: “Tu zini, ko Kungs Kādēš-Barnēā sacījis Dieva vīram Mozum par mani un tevi.
7. Man bija četrdesmit gadu, kad Kunga kalps Mozus mani sūtīja no Kādēš-Barnēas izlūkot šo zemi, un es viņam visu stāstīju no sirds,
8. bet mani brāļi, kas gāja kopā ar mani, runāja tā, ka tautas sirds iztrūkās, taču es vienmēr sekoju Kungam, savam Dievam!
9. Todien Mozus zvērēja, sacīdams: tiešām, zeme, kur minusi tava kāja, būs par mantojumu tev un taviem dēliem uz mūžiem, jo tu pilnībā sekoji Kungam, manam Dievam!
10. Un tagad, redzi, Kungs ir uzturējis mani dzīvu, kā viņš solīja, visus šos četrdesmit piecus gadus – kopš tā brīža, kad Kungs teica Mozum šos vārdus, kad Israēls staigāja pa tuksnesi, līdz šim brīdim, kad man ir astoņdesmit pieci gadi.
11. Vēl šodien es esmu tikpat stiprs kā tad, kad Mozus mani sūtīja – kāds man bija spēks tad, tāds spēks man ir tagad! – es varu doties karā un darīt visu, kas vajadzīgs.
12. Tad nu dod man šo kalnieni, par ko Kungs todien teica, jo todien tu dzirdēji, ka tur ir anākieši un lielas nocietinātas pilsētas – varbūt Kungs būs ar mani un es tos izdzīšu, kā Kungs ir solījis!”
13. Tad Jozua viņu svētīja un atdeva Hebronu mantojumā Kālebam, Jefunnes dēlam.
14. Tāpēc līdz šai dienai Hebrona pieder kenazietim Kālebam, Jefunnes dēlam, – jo viņš vienmēr bija sekojis Kungam, Israēla Dievam.
15. Hebronu iepriekš sauca Kirjat-Arba – Arba bija lielākais cilvēks no anākiešiem! Un zeme atguvās no kara.