Jozuas 17 LTV1965
1. Tad Manases ciltij krita sava tiesa, jo viņš bija Jāzepa pirmdzimtais, pēc meslu mešanas. Machiram, Manases pirmdzimtajam nācās savs īpašums, jo viņš bija Gileāda tēvs un karavīrs, tādēļ viņam pienācās Gileāda un Basana.
2. Bet pārējiem Manases dēliem tika viņu tiesa pēc viņu ģinšu sastāva un samēra, proti: Abiēzera dēliem, Helcka dēliem, Asriēla dēliem, Sichema dēliem, Hefera dēliem, kā ari Šemidas dēliem; šie visi ir Jāzepa dēla—Manases vīrie—šu kārtas pēcnācēji, skaitot ģinti pēc ģints.,
3. Bet Celofehadam, Hefera dēlam, tas bija Gileāda dēls, bet tas Machira dēls, un tas Manases dēls, nebija pēcnācējos dēlu, bet meitas vien; un šie ir viņa meitu vārdi: Machla, Noa, Hogla, Milka un Tirca.
4. Tās nāca pie priestepa Ēleāzara un pie Jozuas, Nūna dēla, un pie virsaišiem, un sacīja: „Tas Kungs pavēlēja Mozum dot mums mūsu īpašuma daļu mūsu ciltsbrāļu vidū.“ Un tāpēc viņš, pēc tā Kunga pavēles, tām iedeva viņu īpašumu viņu ciltsbrāļu vidū.
5. Tādā kārtā desmit vienības tika piešķirtas Manases ciltij neatkarīgi no Gileāda zemes un Basanas, kas abas viņpus Jardānas,
6. Jo arī Manases meitas ieguva īpašumu daļu tāpat kā viņa vīriešu kārtas pēcnācēji; bet Gileāda piekrita pārējiem Manases dēliem.
7. Bet Manases robežas bija no Ašeras uz Michmetatu, kas atrodas austrumos no Sichemas; tad šī robeža iet uz dienvidiem pie tiem iedzīvotājiem, kūpi dzīvo pie Tapuas avota.
8. Manasem gan piederēja Tapuas zemes novads, bet pati Tapua pie Manases robežas piederēja Ēfraima dēliem.
9. Tad robeža iet lejup līdz Kanas upes līcim; dienvidos no tās ir pilsētas, bet šīs pilsētas pieder Ēfraimam Manases pilsētu vidū, un Manases robežu apgabals ir ziemeļos no upes, bet robežu tālākās joslas noved pie jūfas.
10. Un dienvidos ir Ēfraims, bet ziemeļos ir Manase, un jūra šeit veido robežu; un ziemeļos tie saskaras ar Ašeru, bet austrumos ar Isašaru.
11. Un Manasem bija arī vēl doti īpašumi Isašarā un Ašerā, un viņam piederēja sekojošās pilsētas: Bet-Šeana un tās mazpilsētas, Jibleama un tās mazpilsētas, arī Doras iedzīvotāji un Doras mazās pilsētiņas, tāpat Ajin-Doras iedzīvotāji un viņu mazpilsētas, Taānaka un tās mazās pilsētiņas, kā arī Megidas iedzīvotāji ar viņu mazpilsētām, —tā saucamais triju pakalnu apgabals.
12. Bet Manases pēcnācēji nespēja izdzīt šo pilsētu iedzīvotājus, un tā kānaānicši palika dzīvot šinī zemē.
13. Un kad Israēla bērni kļuva stipri, tad viņi pakļāva kānaāniešus klaušu darbiem, bet nekad tie tos neizdzina.
14. Un Jāzepa bērni sacīja Jozuam, teikdami: „Kādēļ tu mums par daļu esi mēslojis tikai vienu tiesu un vienu zemes gabalu, kaut gan mēs esam kļuvuši par tik lielu tautu skaitliskā ziņā, tādēļ ka tas Kungs mūs ir tādā mērā svētījis?“
15. Tad Jozua tiem atbildēja: „Ja jūs esat tik liela tauta, tad ejiet mežos un nolīdiet tur sev laukus ferisiešu zemē un refajiešu novadā, kur dzīvot, ja jums Ēfraima kalni ir palikuši par pārāk šauriem!“
16. Tad Jāzepa dēli atbildēja: „Kalni mūs gan neapmierinās; un bez tam visiem kānaāniešiem ir dzelzs kara rati, tiem, kas dzīvo ielejas apgabalos, kā arī tiem, kas dzīvo Bet-Šeanā un tās mazpilsētās, tāpat tiem, kas dzīvo Jezreēlas līdzenumā.“
17. Tad Jozua atbildēja abām Jāzepa ciltīm, Ēfraima un Manases, sacīdams: „Tu esi liela tauta, un tev ir liels spēks; tāpēc tev arī nebūs tikai viena meslu tiesa vien.
18. Bet kalni lai tev pieder, un tur ir mežs, to tad tu varēsi nolīst, un viss, ko tu no tā iegūsi, tas lai tev pieder: gan jau tu izdzīsi kānaāniešus, kaut arī viņiem ir dzelzs rati un kaut arī viņi ir stipri!“