Jozuas 17 NLB

1. Šāda loze krita Manases ciltij – viņš bija Jāzepa pirmdzimtais. Māhīram, Manases pirmdzimtajam, Gileāda tēvam, tika Gileāda un Bāšāna, jo viņš bija karavīrs.

2. Bet pārējiem Manases dēliem mantojumu izlozēja pēc viņu dzimtām – Abīezeram un Hēleka dēliem, un Asriēla dēliem, un Šehema dēliem, un Hēfera dēliem, un Šemīdas dēliem – šie vīri bija dēli Manasem, Jāzepa dēlam.

3. Bet Celofhādam, Hēfera dēlam, Gileāda dēlam, Māhīra dēlam, Manases dēlam, nebija dēlu, tikai meitas vien, un šie ir viņa meitu vārdi – Mahla, Noa, Hogla, Milka un Tirca.

4. Viņas nāca pie priestera Elāzāra, pie Jozuas, Nūna dēla, un pie vadoņiem un sacīja: “Kungs ir pavēlējis, lai Mozus dod mums mantojumu līdz ar mūsu brāļiem!” – un pēc Kunga pavēles viņš deva tām mantojumu līdz ar viņu brāļiem.

5. Tādējādi Manases daļai piekrita vēl desmit, neskaitot Gileādas un Bāšānas zemi, kas viņpus Jardānas,

6. jo Manases meitas ieguva mantojumu līdz ar viņa dēliem, bet Gileādas zeme tika pārējiem Manases dēliem.

7. Manases robežas gāja no Ašēras uz Mihmetātu, kas pie Šehemas, un tālāk robeža stiepās uz dienvidiem, kur mīt Ēn-Tapūhas ļaudis.

8. Manasem gan piederēja Tapūhas zemes, bet pati Tapūha, kas ārpus Manases robežām, piederēja Efraima dēliem.

9. Tālāk robeža laidās lejup līdz Kānas upei dienvidos, līdz pašai upei – šīs pilsētas pieder Efraimam, tās ir Manases pilsētu vidū. Manases robeža iet uz ziemeļiem no upes un beidzas pie jūras.

10. Dienvidi pieder Efraimam un ziemeļi Manasem – viņu zemes sniedzas līdz jūrai. Pie Ašēra robeža sasniedz ziemeļus, bet austrumos ir Jisašhars.

11. Manasem bija mantojuma daļa arī Jisašhara un Ašēra zemēs – Bēt-Šeāna un tās ciemi, Jibleāma un tās ciemi, un Dora ar tās iemītniekiem un ciemiem, un Ēn-Dora ar tās iemītniekiem un ciemiem, un Taanaha ar tās iemītniekiem un ciemiem, un Megido ar tās iemītniekiem un ciemiem – triju pakalnu novads.

12. Manases dēli nevarēja iekarot tās pilsētas, un tajā zemē palika dzīvot kanaānieši.

13. Kad Israēla dēli pieņēmās spēkā, tie lika kanaāniešus pie klaušu darbiem, taču pavisam tos nepadzina.

14. Tad Jāzepa dēli runāja ar Jozuu un teica: “Kādēļ tu mums esi devis mantojumā tikai vienu lozes tiesu un vienu daļu, mēs taču esam liela tauta, līdz šim Kungs ir mūs svētījis!”

15. Un Jozua tiem atbildēja: “Ja jūs esat liela tauta, tad dodieties mežā un plēsiet tur līdumu – periziešu un milžu zemē, ja jums ir par šauru Efraima kalnienē!”

16. Jāzepa dēli teica: “Mums nepietiek ar kalnieni! Un visiem kanaāniešiem, kas mīt ielejā, ir dzelzs kararati, – tiem, kas ir Bēt-Šeānā un tās ciemos, un tiem, kas ir Jizreēlas ielejā!”

17. Bet Jozua teica Jāzepa namam, Efraimam un Manasem: “Jūs esat liela tauta, un jums ir varens spēks – jums nepienākas tikai viena loze!

18. Lai jums tiek arī kalni, jo tur ir mežs, plēsiet tur līdumu, un tas viss piederēs jums. Taču jums jāpadzen kanaānieši, kaut arī tiem ir dzelzs kararati un tie ir spēcīgi!”