Jozuas 18 NLB

1. Visa Israēla dēlu sapulce sanāca kopā Šīlo un uzslēja tur Saiešanas telti – tad tie jau bija pakļāvuši zemi.

2. Bet starp Israēla dēliem vēl bija palikušas septiņas ciltis, kas nebija dabūjušas mantojumu.

3. Un Jozua teica Israēla dēliem: “Cik ilgi vēl jūs paliksiet gļēvi un neiesiet iemantot zemi, ko jums devis Kungs, jūsu tēvu Dievs?

4. Izraugieties trīs vīrus no katras cilts, un es sūtīšu tos, lai tie ceļas un iet uz to zemi, un raksta visu, kas tur mantojams, un tad lai nāk atpakaļ pie manis.

5. Lai tie sadala to septiņās daļās – Jūda lai paliek savās robežās dienvidos, bet Jāzepa nams lai paliek savās robežās ziemeļos.

6. Tad jums septiņās daļās jāuzraksta, kas tajā zemē ir, un jāatnes tas man – un es par jums metīšu lozes Kunga, mūsu Dieva, priekšā.

7. Levītiem nav savas daļas jūsu vidū, jo viņu mantojums ir Kunga priesterība. Arī Gāds, Rūbens un puse Manases cilts jau ir saņēmuši savu mantojumu Jardānas viņā pusē uz austrumiem – to viņiem deva Kunga kalps Mozus.”

8. Tad tie vīri cēlās un gāja, un tiem, kuri gāja, Jozua pavēlēja aprakstīt to zemi: “Ejiet, dodieties uz to zemi, aprakstiet to un atgriezieties pie manis, tad es par jums Šīlo metīšu lozes Kunga priekšā.”

9. Tie vīri gāja, pārstaigāja to zemi un uzrakstīja turienes pilsētas grāmatā septiņās daļās. Pēc tam tie devās pie Jozuas uz Šīlo nometni.

10. Un Šīlo Jozua par tiem meta lozes Kunga priekšā – tur Jozua sadalīja zemi Israēla dēliem pēc viņu daļām.

11. Loze krita Benjāmina dēliem pēc viņu dzimtām. Viņiem lozē krita zeme starp Jūdas dēliem un Jāzepa dēliem.

12. Ziemeļu pusē robeža sākās no Jardānas, tad robeža gāja augšup uz Jērikas uzkalni ziemeļos, tālāk gāja uz kalniem jūras pusē un beidzās tuksnesī pie Bēt-Āvenas.

13. No turienes robeža stiepās uz Lūzu, uz Lūzas uzkalni dienvidos, tā ir Bētele, tad robeža gāja lejup uz Atārot-Adāru, uz kalnu, kas dienvidos pie lejas Bēt-Horonas.

14. Tad robeža met līkumu un jūras pusē pagriežas uz dienvidiem, no kalna, kas dienvidos pie Bēt-Horonas, un beidzas pie Kirjat-Balas, tā ir Kirjat-Jeārīma, Jūdas dēlu pilsēta – tā ir zemes rietumu mala.

15. Dienvidu mala stiepjas no Kirjat-Jeārīmas nomales, tālāk robeža iet uz rietumiem un iznāk pie Neftohas ūdeņu avota.

16. Tad robeža iet lejup līdz tā kalna pakājei, kas paceļas pār Ben-Hinnomas ieleju, kas ir Refāiešu ielejā, bet ziemeļos tā iet lejup pa Ben-Hinnomas ieleju līdz jebūsiešu uzkalnei dienvidos un tad iet lejup līdz Ēn-Rogēlai.

17. Tad tā met līkumu uz ziemeļiem un iziet pie Ēn-Šemešas, un iet uz Glīlotu, kas iepretī Adūmīmas pārejai, tālāk tā iet lejup līdz Rūbena dēla Bohana akmenim.

18. Tad tā iet pāri uzkalnei, kas ziemeļos iepretim klajumam, un tad nolaižas pašā klajumā.

19. Tad robeža iet pāri uzkalnei pie Bēt-Hoglas ziemeļos un beidzas pie Sāls jūras līča ziemeļos, pie Jardānas ietekas – tā ir dienvidu robeža.

20. Jardāna ir austrumu robeža – tas ir Benjāmina dēlu mantojums viņu robežās visapkārt pēc viņu dzimtām.

21. Šīs pilsētas pieder Benjāmina dēlu ciltij pēc viņu dzimtām: Jērika un Bēt-Hogla, un Ēmek-Kecīca,

22. un Bēt-Arāba, un Cemāraima, un Bētele,

23. un Avīma, un Pāra, un Ofra,

24. un Kfar-Amona, un Ofnī, un Geba – divpadsmit pilsētas ar to ciemiem.

25. Arī Gibeona un Rāma, un Beērota,

26. un Micpa, un Kefīra, un Moca,

27. un Rekema, un Jirpēla, un Tarala,

28. un Cēla-Elefa, un jebūsiešu pilsēta, tā ir Jeruzāleme, un Giba, un Kirjata, četrpadsmit pilsētas un to ciemi – tas ir Benjāmina dēlu mantojums pēc viņu dzimtām.