Jozuas 19 NLB

1. Otrā loze krita Šimonam, Šimona dēlu ciltij pēc viņu dzimtām – viņu mantojums bija Jūdas dēlu mantojuma vidū.

2. Viņu mantojumā bija Bēršeba un Šeba, un Molāda,

3. un Hacar-Šuāla, un Bāla, un Ecema,

4. un Eltolada, un Betūla, un Horma,

5. un Ciklaga, un Bēt-Markabota, un Hacar-Sūsa,

6. un Bēt-Lebāota, un Šārūhena – trīspadsmit pilsētas un to ciemi,

7. Aina un Rimmona, un Etera, un Āšāna – četras pilsētas un to ciemi.

8. Visi ciemi, kas apkārt šīm pilsētām līdz Baalat-Beērai un Rāmot-Negebai, ir Šimona dēlu mantojums pēc viņu dzimtām.

9. No Jūdas dēlu mantojuma tika izdalīts mantojums Šimona dēliem, jo Jūdas dēlu daļa bija par lielu; tā Šimona dēli dabūja mantojumu viņu mantojuma vidū.

10. Trešā loze krita Zebulūna dēliem pēc viņu dzimtām – viņu mantojuma robeža iet līdz Sarīdai.

11. Viņu robeža iet augšup uz rietumiem līdz Maralai, tad, skarot Dabešetu, pienāk pie upes, kas uz Jokneāmas pusi,

12. un pagriežas no Sarīdas uz austrumiem, kur lec saule, uz Kesulot-Tāboras robežām, un iziet pie Dābratas, un tad iet augšup uz Jāfīu

13. un no turienes stiepjas uz austrumiem pret saules lēktu, uz Gat-Heferu līdz Ēt-Kācīnai, iet līdz Rimmonai un met loku uz Nēu,

14. tad Hannātonas ziemeļos robeža pagriežas un beidzas Jiftah-Ēlas ielejā.

15. Klāt arī Katāta un Nahalāla, un Šimrona, un Jidala, un Betlēme – divpadsmit pilsētas ar to ciemiem.

16. Šis ir Zebulūna dēlu mantojums pēc viņu dzimtām – šīs pilsētas un to ciemi.

17. Jisašharam krita ceturtā loze – Jisašhara dēliem pēc viņu dzimtām.

18. Viņu robežās ir Jizreēla un Kesulota, un Šūnēma,

19. un Hafāraima, un Šīona, un Anaharata,

20. un Rabīta, un Kišjona, un Ebeca,

21. un Remeta, un Ēn-Gannīma, un Ēn-Hada, un Bēt-Pacēca.

22. Viņu robeža pieskaras arī Tābora kalnam un Šahacīmai, un Bēt-Šemešai, viņu robežas beidzas pie Jardānas – sešpadsmit pilsētas un to ciemi.

23. Šis ir Jisašhara dēlu cilts mantojums pēc viņu dzimtām – pilsētas un to ciemi.

24. Piektā loze krita Ašēra dēlu ciltij pēc viņu dzimtām.

25. Viņu robežās ir Helkata un Halī, un Betena, un Ahšafa,

26. un Alameleha, un Amāda, un Mišāla, no rietumiem tā pieskaras Karmela kalnam un Šīhor-Libnatai,

27. tad tā griežas atpakaļ uz saules lēkta pusi, uz Bēt-Dāgonu, un pieskaras Zebulūnam un Jiftah-Ēlas ielejai ziemeļos no Bēt-Emekas, kā arī Neiēlai, tad tā iet uz Kābūlu ziemeļos

28. un Ebronu, un Rehobu, un Hammonu, un Kānu – līdz pat lielajai Sidonai.

29. Tad robeža pagriežas uz Rāmu, līdz nocietinātajai Tīras pilsētai, pēc tam robeža pagriežas uz Hosu un beidzas pie jūras. Klāt nāk arī Mahaleba un Ahzīva,

30. un Umma, un Afēka, un Rehoba – divdesmit divas pilsētas un to ciemi.

31. Šis ir Ašēra dēlu cilts mantojums pēc viņu dzimtām – šīs pilsētas un to ciemi.

32. Naftālī dēliem krita sestā loze – Naftālī dēliem pēc viņu dzimtām.

33. Viņu robeža iet no Hēlefas, no Caanannīmas ozola un Adamī-Nekebas, un Jabneēlas līdz Lakūmai un beidzas pie Jardānas.

34. Tad robeža pagriežas uz rietumiem, uz Aznot-Taboru, un no turienes, skarot Zebulūnu, stiepjas līdz Hūkokai, kas dienvidos, bet rietumos, skarot Ašēru, saules lēkta pusē iet līdz Jūdai un Jardānai.

35. Nocietinātās pilsētas ir Cidīma un Cēra, un Hammata, un Rakata, un Kinereta,

36. un Adāma, un Rāma, un Hācora,

37. un Kedeša, un Edreī, un Ēn-Hācora,

38. un Jirona, un Migdal-Ēla, un Horēma, un Bēt-Anata, un Bēt-Šemeša – deviņpadsmit pilsētas un to ciemi.

39. Šis ir Naftālī dēlu cilts mantojums pēc viņu dzimtām – pilsētas un to ciemi.

40. Dāna dēlu ciltij pēc viņu dzimtām krita septītā loze.

41. Viņu mantojuma robežās ir Cora un Eštāola, un Īr-Šemeša,

42. un Šaalbīma, un Ajalona, un Jitla,

43. un Ēlona, un Timnata, un Ekrona,

44. un Eltke, un Gibtona, un Baalāta,

45. un Jehuda, un Bnē-Braka, un Gat-Rimona,

46. un Mē-Jarkona, un Rakona, un tas, ko ietver robežas iepretī Jafai.

47. Kad Dāna dēlu robežas tiem kļuva par šauru, Dāna dēli devās augšup un cīnījās ar Lešemu, ieņēma to, apkāva visus ar zobena asmeni, iemantoja to un apmetās tur – Lešemu viņi nosauca par Dānu, jo viņu tēva vārds bija Dāns.

48. Šis ir Dāna dēlu cilts mantojums pēc viņu dzimtām – šīs pilsētas un to ciemi.

49. Beiguši sadalīt zemes robežas, Israēla dēli līdzās sev deva mantojumu arī Jozuam, Nūna dēlam.

50. Pēc Kunga pavēles tie deva viņam pilsētu, ko viņš bija prasījis, – Timnat-Serahu Efraima kalnienē – viņš uzcēla pilsētu no jauna un apmetās tur.

51. Šis ir mantojums, ko Israēla dēliem sadalīja priesteris Elāzārs un Jozua, Nūna dēls, un viņu cilts tēvu galvenie – tā viņi Šīlo izlozēja Kunga priekšā Saiešanas telts durvīs. Tad zemes dalīšana bija galā.