Jozuas 22 NLB

1. Tad Jozua sasauca rūbeniešus, gādiešus un pusi Manases cilts

2. un teica tiem: “Jūs esat pildījuši visu, ko jums pavēlēja Kunga kalps Mozus, un jūs esat klausījuši visu, ko es jums pavēlēju.

3. Jūs neatstājāt savus brāļus visu šo ilgo laiku līdz pat šai dienai un stingri ievērojāt visu Kunga, sava Dieva, bauslību.

4. Tagad Kungs, jūsu Dievs, ļauj jūsu brāļiem baudīt mieru, kā viņš tiem solījis, – tad nu dodieties atpakaļ uz savām teltīm, uz zemi, kur jūsu īpašums, – Kunga kalps Mozus to devis jums viņpus Jardānas.

5. Tikai sargieties, ka pildāt baušļus un ievērojat bauslību, ko Kunga kalps Mozus jums devis, – mīliet Kungu, savu Dievu, staigājiet visos viņa ceļos, turiet viņa baušļus, pieķerieties viņam un kalpojiet viņam no visas sirds un dvēseles!”

6. Jozua tos svētīja un atlaida, un tie devās uz savām teltīm.

7. Pusei Manases cilts Mozus bija devis īpašumu Bāšānā, bet otrai pusei Jozua deva īpašumu blakus viņu brāļiem viņpus Jardānas. Tad Jozua tos atlaida uz viņu teltīm, svētīja tos

8. un teica tiem: “Jūs atgriežaties savās teltīs ar lieliem krājumiem, ar daudziem lopiem, ar sudrabu, zeltu, varu, dzelzi un varen daudz drānām – dalieties ar saviem brāļiem visā, ko esat laupījuši ienaidniekiem!”

9. Tā viņi atgriezās – Rūbena dēli, Gāda dēli un puse Manases cilts devās projām no Israēla dēliem, no Šīlo, kas Kanaāna zemē, – tie devās uz Gileāda zemi, uz sava īpašuma zemi, ko tie pēc Kunga pavēles bija iemantojuši caur Mozu.

10. Kad tie nonāca pie akmeņu kaudzēm, kas bija pie Jardānas Kanaāna zemē, tad Rūbena dēli, Gāda dēli un puse Manases cilts uzbūvēja pie Jardānas altāri – no skata tas bija liels altāris!

11. Tad Israēla dēli padzirdēja runas: “Redzi, Rūbena dēli, Gāda dēli un puse Manases cilts uzcēluši altāri Kanaāna zemes robežās, pie Jardānas akmeņu kaudzēm Israēla dēlu pusē.”

12. Kad Israēla dēli to izdzirdēja, viņi, visa Israēla dēlu sapulce, sapulcējās Šīlo, lai dotos pret tiem karā.

13. Tad Israēla dēli sūtīja pie Rūbena dēliem, Gāda dēliem un puses Manases cilts uz Gileāda zemi priestera Elāzāra dēlu Pinhāsu

14. un kopā ar viņu arī desmit vadoņus – pa vienam vadonim no katra Israēla cilšu tēvu nama – katrs bija galvenais sava tēva namā, tie bija vadītāji arī pār Israēla tūkstošiem.

15. Tie gāja pie Rūbena dēliem, Gāda dēliem un puses Manases cilts uz Gileāda zemi un runāja ar tiem:

16. “Tā saka visa Kunga sapulce: cik tālu gan jūs esat atkrituši no Israēla Dieva, ka šodien novēršaties no sekošanas Kungam un esat uzcēluši sev šo altāri, tā dumpodami pret Kungu?!

17. Vai mums vēl nav gana ar Peora grēku – no tā mēs neesam šķīstījušies vēl līdz šai dienai –, par to Kunga sapulci ķēra sērga!

18. Un tomēr jūs šodien novēršaties no sekošanas Kungam – šodien jūs atkal dumpojat pret Kungu, bet rīt viņš noskaitīsies pret visu Israēla sapulci!

19. Ja jūsu īpašuma zeme jums ir nešķīsta, tad dodieties uz Kunga īpašuma zemi, kur stāv Kunga Mājoklis, un iegūstiet īpašumu tur kopā ar mums. Tikai nedumpojiet pret Kungu un nepadariet par dumpiniekiem arī mūs, celdami sev citu altāri, kas nav Kunga, mūsu Dieva, altāris!

20. Vai tad Āhāns, Zeraha dēls, jau pagalam neatkrita iznīcībai lemto mantu dēļ, kad dusmas nāca pār visu Israēla sapulci; viņš bija viens pats, bet vai tad viens pats gāja bojā par savu vainu?”

21. Tad Rūbena dēli, Gāda dēli un puse Manases cilts atbildēja Israēla virsniekiem pār tūkstošiem:

22. “Dievu Dievs Kungs, dievu Dievs Kungs – viņš zina, un lai arī Israēls zina, ja tas noticis tādēļ, lai dumpotos vai atkristu no Kunga, tad nesaudzē mūs šodien!

23. Ja mēs būtu uzcēluši altāri, lai novērstos no sekošanas Kungam vai upurētu tur sadedzināmos upurus, labības dāvanas vai pienestu miera upurus, tad Kungs lai piemeklē pats!

24. Taču nē! To mēs darījām, bažīdamies, ka kādreiz jūsu dēli varētu sacīt mūsu dēliem: kas jums daļas gar Kungu, Israēla Dievu?

25. Kungs nolicis robežu starp mums un jums, Rūbena dēli un Gāda dēli, jums nav daļas gar Kungu! – tad jūsu dēli novērstu no Kunga bijības mūsu dēlus.

26. Tādēļ mēs nospriedām: taisīsimies jel un uzcelsim altāri – ne sadedzināmajiem upuriem vai kaujamiem upuriem,

27. bet par liecību, kas būtu starp mums un jums, un nākamajām paaudzēm pēc mums – lai mēs pildītu Kunga kalpošanu viņa priekšā ar mūsu sadedzināmajiem upuriem, kaujamiem upuriem un miera upuriem, lai kādreiz jūsu dēli neteiktu mūsu dēliem: jums nav daļas gar Kungu!

28. Un vēl mēs domājām – ja mums vai mūsu pēcnācējiem reiz kāds ko tādu teiks, tad mēs sacīsim: redzi, tur ir Kunga altāra līdziniece, to mūsu tēvi uzcēla ne sadedzināmajiem upuriem, ne kaujamiem upuriem, bet par liecību starp mums un jums!

29. Pasargi, Dievs, ka mēs dumpotu pret Kungu vai šodien novērstos no sekošanas Kungam, celdami citu altāri sadedzināmajiem upuriem, labības dāvanām vai kaujamiem upuriem līdzās Kunga, mūsu Dieva, altārim, kas viņa Mājokļa priekšā!”

30. Kad priesteris Pinhāss, sapulces vadoņi un Israēla virsnieki pār tūkstošiem, kas bija ar viņu, dzirdēja vārdus, ko sacīja Rūbena dēli, Gāda dēli un Manases dēli, tie viņiem patika.

31. Un priesteris Pinhāss, Elāzāra dēls, teica Rūbena dēliem, Gāda dēliem un Manases dēliem: “Tagad mēs zinām, ka Kungs ir ar mums, jo jūs neesat atkrituši no Kunga, tā jūs esat izglābuši Israēla dēlus no Kunga rokas!”

32. Tad priesteris Pinhāss, Elāzāra dēls, kopā ar vadoņiem devās projām no Rūbena dēliem, Gāda dēliem, no Gileāda zemes uz Kanaāna zemi pie Israēla dēliem, un visu tiem pastāstīja.

33. Tas Israēla dēliem patika, un Israēla dēli slavēja Dievu un vairs negrasījās doties karot pret tiem un iznīdēt zemi, kur bija apmetušies Rūbena dēli un Gāda dēli.

34. Rūbena dēli un Gāda dēli mēdz par šo altāri teikt: “Tā mums ir liecība, ka Kungs ir Dievs.”