Jozuas 3 LTV1965
1. Tad Jozua jozās agri no rīta, un tie aizgāja no Sitimas un nonāca lejā līdz Jardānai, ir viņš, ir visi Israēla bērni; un viņi tur pārnakšņoja, pirms tie cēlās pāri.
2. Un pēc trijām dienām virsnieki gāja pa nometni šurp un turp
3. Un pavēlēja tautai, sacīdami: „Kad jūs ieraudzīsit tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstu, ka priesteri—Levija dēli, to nes, tad celieties no savas vietas un sekojiet tam.
4. Tomēr, lai paliek starp jums un to divi tūkstoši olekšu plats atstatums, un neejiet tam tuvu, lai jūs varat zināt ceļu, kas jums jāiet, jo jūs šo ceļu vēl nekad neesat gājuši.“
5. Un Jozua pavēlēja tautai: „Svētījieties, jo ritu tas Kungs darīs jūsu vidū brīnumus!“
6. Un Jozua sacīja priesteriem, teikdams: „Ņemiet derības šķirstu un celieties pāri tautai pa priekšu!“ Tad tie ņēma, pacēla derības šķirstu un gāja tautai pa priekšu.
7. Un tas Kungs sacīja Jozuam: „Šodien Es sākšu tevi paaugstināt visa Israēla acīs, lai tie zina, ka Es būšu ar tevi, kā Es esmu bijis ar Mozu.
8. Bet priesteriem, kas nes derības šķirstu, tu pavēli, sacīdams: ‚Kad jūs nonākat Jardānas malā pie ūdens, tad apstājieties pie Jardānas!‘ “
9. Un Jozua sacīja Israēla bērniem: „Nāciet šurp un klausaities tā Kunga, sava Dieva, vārdus!“
10. Un Jozua sacīja: „Šai brīdī jūs paši nomanīsit, ka DZĪVAIS DIEVS ir jūsu vidū, jo Viņš neatvairāmi izdzīs jums pa priekšu kānaāniešus, hetiešus, hīviešus, ferisiešus, girgaziešus, amoriešus un jebusiešus.
11. Redzi, visas pasaules valdītāja Kunga derības šķirsts ies jūsu priekšā pāri Jardānai.
12. Tad nu izraugait sev divpadsmit vīrus no Israēla ciltīm, ik pa vienam no ikkatras cilts.
13. Un kad priesteru kāju pēdas, kas nes tā Kunga, visas pasaules valdītāja, šķirstu, iegrims Jardānas ūdeni, tad savā tecējumā Jardānas ūdeņi sadalīsies: ūdeņi, kas plūst klāt pa straumi, uz reizi tiks nogriezti no pārējā ūdens un veidos ūdens aizsprostu.“
14. Un kad nu tauta devās ārā no savām teltīm, lai celtos pāri Jardānai, un priesteri nesa derības šķirstu tautas priekšā,
15. Un kad šķirsta nesēji nonāca līdz Jardānai, un priesteru kājas, kufi nesa šķirstu, bija jau iebridušas ūdenī upes krastmalā, bet Jardāna mēdz būt pieplūdusi līdz pašām tās aizsprosta vaļņu malām visu pļaujas laiku cauri,
16. Tad ūdens, kas plūda klāt pa straumi, sastājās it kā kādā lielā aizspro-stojumā, kurš sniedzās līdz pašai Ādamas pilsētai, kas atrodas sānis Cartanai; bet tie ūdeņi, kas ar straumi plūda lejup uz Arabas jūfu jeb tā saukto Sāls jūfu, gan izsīka, gan izplūda sāņus. Tā tauta pārgāja pāri pa šo braslu iepretim Jērikai.
17. Bet priesteri, kas nesa tā Kunga derības šķirstu, stāvēja sausumā Jardānas vidū, un viss Israēls arī gāja sausām kājām pāri, līdz kamēr visi ļaudis bija pārgājuši pār Jardānu.