Jozuas 4 LTV1965
1. Un kad visi ļaudis bija pārgājuši pār Jardānu, tad tas Kungs sacīja Jozuam, teikdams:
2. „Izvēlieties sev no tautas divpadsmit vīrus, ik pa vienam vīram no katras cilts,
3. Un pavēliet tiem, sacīdami: „Ņemiet sev no šejienes, no Jardānas upes vidus, kur priesteru kājas ir sausumā stāvējušas, divpadsmit akmeņus un pārnesiet tos pāri sev līdz un nolieciet tos tanī vietā, kur jūs pavadīsit nakti.“
4. Tad Jozua ataicināja divpadsmit vīrus, ko viņš bija izraudzījis no Israēla bērniem, pa vienam vīram no ikkatras cilts,
5. Un Jozua tiem sacīja: „Noejiet tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jardānas vidū, paņemiet ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem, pēc Israēla bērnu skaita,
6. Lai šī ir zīme jūsu vidū, kad jūsu bērni jums vēlāk jautās, vaicādami: Kas tie jums par akmeņiem?
7. Tad atbildiet viņiem: Kad mēs gājām pāri Jardānai, tad ūdeņi noplūda tā Kunga derības šķirsta priekšā, tad apstājās Jardānas ūdeņu straumes; tā šie akmeņi kļuva par piemiņu Israēla bēr-niem uz mūžīgiem laikiem!“
8. Un Israēla bērni tā darīja, kā Jozua bija pavēlējis, un viņi iznesa divpadsmit akmeņus no Jardānas gultnes, pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā tas Kungs bija Jozuam piekodinājis, un viņi ar tiem pārnāca pāri upei savā pārnakšņošanas vietā un tos tur novietoja.
9. Un citus divpadsmit akmeņus Jozua sacēla Jardānas vidū tanī vietā, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur atrodas līdz šai dienai.
10. Bet priesteri, šķirsta nesēji, stāvēja rik ilgi Jardānas vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko tas Kungs bija Jozuam pavēlējis uzdot tautai izpildīšanai, kā to Mozus jau bija pavēlējis Jozuam; un tā ļaudis steidzīgi pārcēlās upei pāri.
11. Un kad tauta bija pārgājusi upei pāri, tad arī tā Kunga šķirsts tika pāri pārnests, un priesteri gāja tautai pa priekšu.
12. Bet apbruņojušies cēlās pāri Israēla bērnu priekšpulkā Rūbena dēli, Gada dēli un Manases puscilts, kā Mozus tiem bija pavēlējis.
13. Apmēram četrdesmit tūkstoši cīņai pilnīgi apbruņotu viru devās pāri kayā tā Kunga priekšā Jērikas līdzenumā.
14. Tanī dienā tas Kungs paaugstināja Jozuu visa Israēla acis, un tie viņu bijās, tāpat kā tie bija Mozu bijušies visu viņa dzīves laiku.
15. Un tas Kungs sacīja Jozuam, teikdams:
16. „Pavēli priesteriem, bauslības šķirsta nesējiem, lai tie iznāk no Jardānas.“
17. Tad Jozua pavēlēja priesteriem un sacīja: „Izkāpiet no Jardānas!“
18. Un kad priesteri, kas nesa tā Kunga derības šķirstu, izkāpa no Jardānas un tiklīdz viņu kāju pēdas bija sasniegušas krastmalas sausumu, tad tūdaļ Jardānas ūdens atgriezās savā vietā un ieplūda visur savos krastos kā vakar un aizviņdienu.
19. Bet ari tauta izkāpa no Jardānas pirmā mēneša desmitajā dienā, un tā uzcēla savas teltis Gilgalā, tas ir Jērikas novada austrumu pusē.
20. Un Jozua uzstatīja tos divpadsmit akmeņus Gilgalā, ko tie bija paņēmuši no Jardānas gultnes.
21. Un viņš sacīja Israēla bērniem, teikdams: „Kad jūsu bērni saviem tēviem vēlākos gados vaicās: Kas tie par akmeņiem?
22. Tad stāstiet saviem bērniem, sacīdami: Šo Jardānas upi Israēls ir pārgājis sausām kājām,
23. Jo tas Kungs, jūsu Dievs, lika izsīkt Jardānas ūdenim jūsu priekšā, kamēr jūs bijāt pāri pārcēlušies, tāpat kā tas Kungs, jūsu Dievs, bija darījis ar Niedru jūru, likdams ari tai izsīkt sausai mūsu priekšā, tiekāms bijām izgājuši tai cauri,
24. Lai visas zemes tautas atzīst tā Kunga roku, ka tā ir stipra, un lai jūs bīstaties to Kungu, jūsu Dievu, visu savu mūža dienu.“