Jozuas 4 NLB
1. Kad visa tauta bija pārgājusi Jardānu, Kungs teica Jozuam:
2. “Ņem no tautas divpadsmit vīrus, pa vienam no katras cilts,
3. un pavēli viņiem: ņemiet tepat no Jardānas vidus, kur droši stāv priesteru kājas, divpadsmit akmeņus, nesiet tos līdzi un nolieciet tajā vietā, kur jūs šonakt nakšņosiet.”
4. Jozua pasauca divpadsmit vīrus, ko bija iecēlis no Israēla dēliem, pa vienam vīram no cilts.
5. Un Jozua tiem sacīja: “Pārejiet upi Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā un Jardānas vidū celiet katrs uz pleciem vienu akmeni – pēc Israēla dēlu cilšu skaita.
6. Lai tie jums ir zīme. Kad jūsu dēli reiz jautās: kas tie par akmeņiem? –
7. tad sakiet viņiem, ka Jardānas ūdeņi izsīka Kunga šķirsta priekšā; kad tas gāja pāri Jardānai, tad Jardānas ūdeņi izsīka! Lai šie akmeņi Israēla dēliem ir piemiņa uz mūžiem!”
8. Israēla dēli darīja, kā Jozua tiem bija pavēlējis, un paņēma Jardānas vidū divpadsmit akmeņus, kā Kungs Jozuam bija sacījis, pēc Israēla dēlu cilšu skaita, un aiznesa tur, kur taisījās nakšņot, un tur tos nolika.
9. Jozua uzslēja divpadsmit akmeņus arī tajā vietā, kur bija stāvējušas priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas, un tur tie ir līdz šai dienai.
10. Priesteri, kas nesa šķirstu, stāvēja Jardānas vidū, līdz bija izdarīts viss, ko Kungs Jozuam pavēlēja teikt tautai – visu, ko Mozus bija pavēlējis Jozuam, – un tauta steigā pārgāja upi.
11. Kad visa tauta bija pārgājusi, tad pārgāja arī Kunga šķirsts, un priesteri nostājās tautas priekšgalā.
12. Israēla dēlu priekšgalā bruņoti upi pārgāja Rūbena dēli un Gāda dēli, un puse Manases cilts, kā Mozus tiem bija pieteicis.
13. Ap četrdesmit tūkstoši karam bruņotu vīru pārgāja upi Kunga priekšā uz kauju Jērikas klajumos.
14. Tajā dienā Kungs darīja Jozuu varenu visa Israēla acīs, un tie bijās viņu, tāpat kā bija Mozu bijušies viņa dzīves dienās.
15. Kungs teica Jozuam:
16. “Pavēli priesteriem, kas nes liecības šķirstu, lai viņi nāk augšā no Jardānas.”
17. Un Jozua pavēlēja priesteriem: “Kāpiet augšā no Jardānas!”
18. Kad priesteri, kas nesa Kunga derības šķirstu, uzkāpa augšā no Jardānas vidus un viņu kāju pēdas jau bija uz sauszemes, tad Jardānas ūdeņi atgriezās savā vietā un, tāpat kā iepriekš, pieplūda līdz krastiem.
19. No Jardānas tauta kāpa augšup pirmā mēneša desmitajā dienā un apmetās Gilgālā, Jērikas austrumu pusē.
20. Tos divpadsmit akmeņus, ko tie bija paņēmuši no Jardānas, Jozua uzslēja Gilgālā.
21. Viņš teica Israēla dēliem: “Kad jūsu dēli nākotnē jautās saviem tēviem: kas ir šie akmeņi? –
22. tad sakiet saviem dēliem: pa sausumu Israēls pārgāja Jardānu,
23. tāpēc ka Kungs, jūsu Dievs, apturēja Jardānas ūdeņus jūsu priekšā, līdz jūs bijāt pāri, tieši tāpat kā Kungs, jūsu Dievs, reiz darīja ar Niedru jūru, kuru viņš apturēja mūsu priekšā, līdz mēs bijām pārgājuši pāri.
24. Lai visas zemes tautas zina Kunga roku, ka tā ir stipra, lai jūs bītos Kunga, sava Dieva, visas savas dienas.”