Jozuas 5 NLB

1. Kad visi amoriešu ķēniņi, kas viņpus Jardānai uz rietumiem, un visi kanaāniešu ķēniņi, kas pie jūras, izdzirdēja, ka Kungs Israēla dēlu priekšā apstādinājis Jardānas ūdeņus, līdz tie bija pārgājuši pāri, tad viņu sirdis pamira Israēla dēlu priekšā un tiem vairs nebija dūšas.

2. Tolaik Kungs teica Jozuam: “Taisi akmens nažus un apgraizi Israēla dēlus otrreiz.”

3. Un Jozua darināja akmens nažus un apgraizīja Israēla dēlus uz Gibejas-Aralotas.

4. Iemesls, kādēļ Jozua apgraizīja ļaudis, visus vīrus, kas bija izgājuši no Ēģiptes, – visi karavīri bija miruši ceļā tuksnesī, visi, kas bija izgājuši no Ēģiptes, –

5. jo visi ļaudis, kas izgāja, bija apgraizīti, taču tie, kas dzima tuksnesī ceļā pēc iziešanas no Ēģiptes, nebija apgraizīti.

6. Jo četrdesmit gadus Israēla dēli staigāja pa tuksnesi, kamēr visi ļaudis, karavīri, kas bija izgājuši no Ēģiptes, bija pagalam, tādēļ ka nebija klausījuši Kunga balsij, un Kungs bija zvērējis, ka neļaus viņiem ieraudzīt zemi, ko Kungs viņu tēviem zvērējis dot, – zemi, kur plūst piens un medus.

7. Bet viņu dēlus viņš cēla to vietā, un tos Jozua apgraizīja, jo tie nebija apgraizīti – ceļā tie bija palikuši neapgraizīti.

8. Kad ļaudis bija apgraizīti, tie palika uz vietas nometnē, kamēr atlaba.

9. Un Kungs teica Jozuam: “Šodien es jums esmu novēlis Ēģiptes lāstu.” To vietu viņi nosauca par Gilgālu – tā tas ir līdz šai dienai.

10. Israēla dēli apmetās Gilgālā – mēneša četrpadsmitajā dienā viņi Jērikas klajumos svinēja Pashas svētkus.

11. Nākamajā rītā pēc Pashas svētkiem viņi ēda tās zemes augļus, neraudzētas maizes un graudus – tieši tajā dienā.

12. Un nākamajā rītā, kad tie bija ēduši tās zemes augļus, izsīka manna, un Israēla dēliem mannas vairs nebija, un togad tie ēda Kanaānas zemes augļus.

13. Un notika, kad Jozua bija Jērikā, viņš skatījās, un redzi – viņam pretī stāvēja kāds vīrs, un tam rokā izstiepts zobens. Jozua piegāja tam klāt un teica: “Vai tu esi mūsējais vai no pretiniekiem?”

14. Tas atbildēja: “Nē, es esmu Kunga pulka pavēlnieks.” Jozua krita uz sava vaiga pie zemes, zemojās un teica viņam: “Ko mans kungs saka savam kalpam?”

15. Kunga pulka pavēlnieks teica Jozuam: “Noauj sandales no savām kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta!” Un Jozua tā darīja.