Jozuas 7 NLB
1. Bet Israēla dēli noziedzās – aiztika iznīcībai nolādēto. Āhāns, Karmī dēls, Zabdī dēls, Zeraha dēls, no Jūdas cilts, ņēma no iznīcībai nolādētā, un tad Kunga dusmas iedegās pret Israēla dēliem.
2. Jozua no Jērikas sūtīja vīrus uz Aju, kas pie Bēt-Āvenas, austrumos no Bēteles, un viņiem teica: “Dodieties izlūkot to zemi!” Un vīri devās izlūkot Aju.
3. Tie atgriezās pie Jozuas un teica viņam: “Visa tauta turp lai nedodas – lai turp dodas divi trīs tūkstoši vīru un uzbrūk Ajai. Neliec turp steigt visai tautai, jo tur ir maz ļaužu.”
4. Tad kādi divi trīs tūkstoši vīru no tautas devās uz turieni, un tiem nācās no Ajas vīriem bēgt.
5. Ajas vīri nokāva trīsdesmit sešus no tiem un dzinās pakaļ līdz pat Šebarīmas vārtiem, un vēl kāva tos nogāzē. Tad ļaudīm pamira sirdis – tās kļuva kā ūdens!
6. Jozua saplēsa savas drānas un līdz pašam vakaram gulēja uz sava vaiga pie zemes Kunga derības šķirsta priekšā – viņš un Israēla vecajie – un tie kaisīja sev pīšļus uz galvas.
7. Un Jozua teica: “Ak, Kungs Dievs! Kāpēc tu šai tautai liki pāriet Jardānu – vai lai atdotu mūs amoriešu rokās, ka tie mūs izdeldē!? Kaut mēs labāk būtu palikuši dzīvot viņpus Jardānas!
8. Ak, Kungs! Ko lai es saku pēc tam, kad Israēls pagriezis muguru saviem ienaidniekiem?!
9. Tagad to uzzinās kanaānieši un visi šīs zemes iemītnieki, tie ielenks mūs un iznīdēs mūsu vārdu no zemes virsas, un ko tad tu darīsi sava varenā vārda labā?!”
10. Un Kungs teica Jozuam: “Celies! Kāpēc tu guli uz sava vaiga pie zemes?
11. Israēls ir grēkojis! Tie ir pārkāpuši manu derību, ko es tiem pavēlēju, – ņēmuši mantas, kas nodotas iznīcības lāstam, zaguši un krāpuši, nolikuši tās starp savām mantām!
12. Tādēļ Israēla dēli nevarēja stāties pretī saviem ienaidniekiem. Tiem nācās pagriezt muguru saviem ienaidniekiem, jo nu tie paši ir nolādēti iznīcībai! Es vairs nebūšu kopā ar jums, kamēr jūs neiznīcināsiet lāstam lemto, kas jūsu vidū!
13. Celies! Svētī ļaudis un saki: svētieties rītdienai, jo tā saka Kungs, Israēla Dievs: kamēr vien pie kāda no Israēla ļaudīm ir iznīcības lāstam lemtais, tikmēr jums nepastāvēt pret savu ienaidnieku – kamēr nebūs aizvākts iznīcības lāstam lemtais!
14. Tad nu nāciet rīt pēc savām ciltīm – tā cilts, ko Kungs rādīs, lai nāk pēc savām dzimtām, un tā dzimta, ko Kungs rādīs, lai nāk pēc saviem namiem, un tas nams, ko Kungs rādīs, lai nāk pa vienam vīram!
15. Tas, kurš būs ņēmis iznīcības lāstam lemto, lai tiek sadedzināts ugunī kopā ar visu, kas tam pieder, jo tas pārkāpis Kunga derību un darījis kaunu Israēlam!”
16. Tad Jozua cēlās agri no rīta un lika Israēlam nākt pēc ciltīm, un tika norādīts uz Jūdas cilti.
17. Un viņš lika nākt Jūdas cilts dzimtām, un tika norādīta zerahiešu dzimta, un viņš lika nākt zerahiešu dzimtai pa vienam vīram, un tika norādīts Zabdī.
18. Tad viņš lika, lai viņa nams nāk pa vienam vīram, un tika norādīts Āhāns, Karmī dēls, Zabdī dēls, Zeraha dēls, no Jūdas cilts.
19. Un Jozua teica Āhānam: “Mans dēls, pagodini jel Kungu, Israēla Dievu, teic viņam pateicību un stāsti man, ko esi izdarījis, – neslēp man neko!”
20. Un Āhāns atbildēja Jozuam: “Tiešām, es esmu grēkojis pret Israēla Dievu, redzi, ko es izdarīju –
21. kad ieraudzīju mūsu laupījumā labu Šināras mēteli un divus simtus šekeļu sudraba, un zelta plāksni piecdesmit šekeļu svarā, tad es tos iekāroju un paņēmu, redzi, tie ir ierakti zemē manā teltī, sudrabs ir apakšā!”
22. Tad Jozua sūtīja vēstnešus, tie skrēja uz telti, un redzi – tas viss bija paslēpts teltī un sudrabs apakšā!
23. Viņi to paņēma no telts, aiznesa Jozuam un visiem Israēla dēliem un izlika Kunga priekšā.
24. Tad Jozua ņēma Āhānu, Zeraha dēlu, sudrabu, mēteli, zelta plāksni, viņa dēlus, viņa meitas, viņa vēršus, viņa ēzeļus, viņa sīklopus, viņa telti un visu, kas viņam bija, – tur bija klāt viss Israēls, – un tie aizveda viņu uz Āhoras ieleju.
25. Tad Jozua teica: “Kādēļ tu mums atnesi nelaimi?! Šodien Kungs nesīs nelaimi tev!” Tad viss Israēls meta viņam ar akmeņiem – tie viņus sadedzināja ugunī, tie viņus nomētāja akmeņiem!
26. Un pāri tiem uzbēra lielu akmeņu kaudzi, tā tur ir līdz šai dienai – tad Kungs novērsa savu dusmu kvēli. Tādēļ to vietu nosauca par Āhoras ieleju, un tā to sauc līdz šai dienai.