Jozuas 8 LG8

1. Tad Tas Kungs sacīja uz Jozua: nebīsties un nebaiļojies! Ņem līdz visus karavīrus un celies pret Aju; redzi, Es esmu devis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa ļaudis, viņa pilsētu un viņa zemi.

2. Un dari Ajai un viņas ķēniņam, kā tu esi darījis Jērikai un viņa ķēniņam, tikai lai jūs viņas laupījumu un viņas lopus sev ņemiet. Liec citiem paslēpties aiz pilsētas.

3. Tad Jozua un visi karavīri cēlās, iet uz Aju, un Jozua izlasīja trīsdesmit tūkstošus spēcīgu un stipru vīru, un tos izsūtīja naktī,

4. Un tiem pavēlēja sacīdams: raugāt, jums pret pilsētu būs paslēpties aiz pilsētas; neturaties pārāk tālu no pilsētas un esiet visi gatavi.

5. Es tad un visi ļaudis, kas pie manis, pieiesim pie pilsētas, un kad tie izies mums pretī tā kā pirmo reiz, tad mēs no viņiem bēgsim.

6. Lai tie tad nāk ārā pēc mums, kamēr mēs tos no pilsētas atšķiram, jo tie sacīs: viņi bēg mūsu priekšā, tā kā pirmo reiz, - un mēs bēgsim no viņiem.

7. Bet jūs ceļaties no vietas, kur bijāt slēpušies, un ieņemiet pilsētu, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, to devis jūsu rokā.

8. Un kad jūs pilsētu esat ieņēmuši tad jums pilsētu būs sadedzināt ar uguni, pēc Tā Kunga vārda jums būs darīt; redziet, es jums to esmu pavēlējis.

9. Tā Jozua tos izsūtīja. Un tie gāja paslēpties un turējās starp Bēteli un Aju, Ajai pret vakariem, bet Jozuas palika to nakti pie ļaudīm.

10. Un Jozua cēlās no rīta agri un pārlūkoja tos ļaudis, un viņš un Israēla vecaji cēlās ļaudīm priekšā pret Aju.

11. Tā līdz arīdzan visi karavīri, kas pie tā bija, cēlās un piegāja un nāca pret to pilsētu un apmetās pret ziemeļa pusi no Ajas, un tur bija ieleja starp tiem un Aju.

12. Un viņš ņēma kādus piectūkstoš vīrus un tiem lika paslēpties starp Bēteli un Aju, pilsētai pret vakariem.

13. Un tie nostādīja ļaudis, visu nometni, kas bija pret pilsētas ziemeļa pusi, tā ka viņa gals bija pret pilsētas vakara pusi, un Jozuas tanī naktī nogāja pašā ielejā.

14. Un kad Ajas ķēniņš to redzēja, tad pilsētas vīri steidzās un cēlās no rīta agri un izgāja Israēlim pretī uz kaušanos, viņš un visi viņa ļaudis, norunātā vietā klajuma priekšā, bet viņš nezināja, ka citi bija paslēpušies aiz pilsētas.

15. Un Jozua un viss Israēls izlikās sakauti viņu priekšā un bēga pa tuksneša ceļu.

16. Tāpēc visi ļaudis, kas bija pilsētā, tapa sasaukti, ka tos vajātu.

17. Un tie vajāja Jozua un šķīrās nost no pilsētas, un tur neatlika neviena vīra Ajā un Bētelē, kas nebūtu izgājis vajāt Israēli, un tie pameta pilsētu atvērtu un vajāja Israēli.

18. Tad Tas Kungs sacīja uz Jozua: izstiep šķēpu, kas tavā rokā, pret Aju, jo Es to došu tavā rokā. Tad Jozuas izstiepa šķēpu, kas bija viņa rokā, pret pilsētu.

19. Tad tie, kas bija paslēpušies, tūdaļ cēlās no savas vietas un skrēja, kad viņš savu roku izstiepa, un nāca pilsētā un to ieņēma un steidzās un iededzināja pilsētu ar uguni.

20. Kad nu Ajas ļaudis atpakaļ griezās, tad tie skatījās, un redzi, pilsētas dūmi cēlās pret debesi, un tie nespēja nekur bēgt, ne šurp, ne turp, jo ļaudis, kas uz tuksnesi bēga, griezās atpakaļ pret tiem, kas vajāja.

21. Jo kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kas bija paslēpušies, pilsētu bija uzņēmuši un ka pilsētas dūmi cēlās, tad viņi arīdzan griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus.

22. Un tad arī tie no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka tie bija vidū starp Israēli, šie no tejienes un viņi no turienes, un tie tos kāva, kamēr neviens no tiem neatlika nedz izbēga.

23. Bet Ajas ķēniņu tie sagūstīja dzīvu un veda pie Jozua.

24. Un kad Israēls bija nokāvis visus Ajas iedzīvotājus, laukā un tuksnesī, uz kurieni tie viņiem bija sekojuši, un kad tie visi caur zobena asmeni bija krituši līdz pēdējam, tad viss Israēls griezās atpakaļ uz Aju, un to sita ar zobena asmeni.

25. Un visi, kas tai dienā krita, vīri un sievas, bija divpadsmit tūkstoši; tie bija visi Ajas ļaudis.

26. Un Jozua neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, tiekams viņš nebija izdeldējis visus Ajas iedzīvotājus.

27. Tikai lopus un pilsētas laupījumu Israēls laupīja sev pēc Tā Kunga vārda, ko viņš Jozuam bija pavēlējis.

28. Un Jozua sadedzināja Aju un to padarīja par mūžīgu postažas vietu līdz šai dienai.

29. Un Ajas ķēniņu viņš pakāra pie koka līdz vakaram, un kad saule nogāja, Jozua pavēlēja, viņa miesas noņemt no koka, un tie viņu nometa pie pilsētas vārtiem un uzkrāva pār viņu lielu akmeņu kopu līdz šai dienai.

30. Tad Jozua uztaisīja altāri Tam Kungam, Israēla Dievam, Ebala kalnā,

31. Tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, Israēla bērniem bija pavēlējis, kā Mozus bauslības grāmatā stāv rakstīts, altāri no veseliem akmeņiem, kur dzelzs ierocis nebija pielikts, un uz tā tie upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus un upurēja arī pateicības upurus.

32. Un viņš rakstīja uz akmeņiem norakstu no Mozus bauslības, ko viņš bija rakstījis Israēla bērniem.

33. Un viss Israēls ar saviem vecajiem un virsniekiem un soģiem stāvēja abos šķirsta sānos pretim priesteriem un levītiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, gan svešinieki, gan pašu ļaudis, viena puse pret Gerizim kalnu un otra puse pret Ebala kalnu, tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, iepriekš bija pavēlējis, ļaudis svētīt.

34. Un pēc tam viņš izlasīja visus bauslības vārdus, svētību un lāstu, kā bauslības grāmatā stāv rakstīts.

35. Tur nebija neviena vārda no visiem, cik Mozus bija pavēlējis, ko Jozuas nebūtu izlasījis priekš visas Israēla draudzes un ar sievām un bērniņiem un svešiniekiem, kas staigāja viņu vidū.